<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom" version="2.0" xmlns:cc="http://cyber.law.harvard.edu/rss/creativeCommonsRssModule.html">
    <channel>
        <title><![CDATA[Stories by Kristīne Spure on Medium]]></title>
        <description><![CDATA[Stories by Kristīne Spure on Medium]]></description>
        <link>https://medium.com/@kristnevaksa?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
        <image>
            <url>https://cdn-images-1.medium.com/fit/c/150/150/1*RtVydPoxkchOj0vn2ECjZg.jpeg</url>
            <title>Stories by Kristīne Spure on Medium</title>
            <link>https://medium.com/@kristnevaksa?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
        </image>
        <generator>Medium</generator>
        <lastBuildDate>Wed, 18 Nov 2026 11:43:04 GMT</lastBuildDate>
        <atom:link href="https://medium.com/@kristnevaksa/feed" rel="self" type="application/rss+xml"/>
        <webMaster><![CDATA[yourfriends@medium.com]]></webMaster>
        <atom:link href="http://medium.superfeedr.com/" rel="hub"/>
        <item>
            <title><![CDATA[Grāmatas rezencija: Nadia Murad — “The Last Girl” (“Pēdējā meitene”)]]></title>
            <link>https://medium.com/@kristnevaksa/gr%C4%81matas-rezencija-nadia-murad-the-last-girl-p%C4%93d%C4%93j%C4%81-meitene-7f1eba57d0d1?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/7f1eba57d0d1</guid>
            <category><![CDATA[the-last-girl]]></category>
            <category><![CDATA[book-review]]></category>
            <category><![CDATA[reading]]></category>
            <category><![CDATA[books]]></category>
            <category><![CDATA[nadia-murad]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Kristīne Spure]]></dc:creator>
            <pubDate>Sun, 25 Aug 2019 09:02:04 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2019-08-25T09:02:04.458Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<h3>Grāmatas rezencija: Nadia Murad — “The Last Girl” (“Pēdējā meitene”)</h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*BUAEzLLYw66y-TIyIQoBwA.jpeg" /></figure><p>Kad mūsu mazā Igaunijas ceļojuma laikā piestājām Tartu grāmatu veikalā “Rahva Raamat”, šoreiz pirms došanās fantāzijas plaukta virzienā piestāju arī pie “non-fiction” (grāmatas, kas balstītas uz patiesiem notikumiem) sadaļas.</p><p>Pēdējā laikā aizvien vairāk starp izdomātiem stāstiem vēlos lasīt ar kaut ko reālu, kaut ko vēsturisku. <strong>Tādu, kas ļautu ieraudzīt un piedzīvot pasauli citādāk, nekā līdz šim to esmu darījusi.</strong></p><p>Man ir prieks, ka starp uzņēmēju, mūziķu un izklaides industrijas pārstāvju biogrāfijām ieraudzīju tieši to vienu pēdējo eksemplāru grāmatai ar plīvojošu sarkanu, zilu un dzeltenu audumu uz vāka.</p><p>Jo, ja ir kāda grāmata, kas spēj atklāt noslēpumainu un neizzinātu kultūru un to, kā traumatiska pieredze spēj mainīt cilvēka dzīvi, tad tā ir Nadias Muradas autobiogrāfija “The Last Girl” (“Pēdējā meitene”).</p><p>Kā bieži tas raksturīgi autobiogrāfijām, lai raksturotu pašu grāmatu, <strong>vispirms jārunā par tās autoru:</strong></p><blockquote>Nadia Murada ir Irākas jezīdu (<em>Yazidi</em>) minoritātes cilvēktiesību aktīviste, kas izdzīvojusi sistemātisku ISIS (Islāma valsts Irākā un Sīrijā) paverdzināšanu un daudzu savas ģimenes locekļu nogalināšanu.</blockquote><blockquote>2016. gadā Nadia saņēmusi Eiropas Parlamenta Saharova balvu par domas brīvību. Savukārt 2018. gadā Nadiai pieškirta arī Nobela Miera prēmija par viņas ieguldījumu cīņā pret seksuālas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci.</blockquote><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*Rhi4RO7dTxgTrIyGolh2dw.jpeg" /><figcaption>Nadia Murada Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā (Avots: <a href="https://www.france24.com/en/20181210-world-must-protect-yazidis-murad-nobel-acceptance-speech-isis-congo">France24</a>)</figcaption></figure><p>Teorētiski šeit es varētu likt savai recenzijai punktu un novēlēt “patīkamu lasīšanu!”.</p><p>Savā autobiogrāfijā Nadia stāsta par jezīdiem (citviet — jazīdi), kurdu etnoreliģisku grupu, kas sevišķi izplatīta Ziemeļirākā un kam pieder arī Nadia un viņas ģimene. Nadia stāsta par savu bērnību un sirsnīgajām ģimenes attiecībām. Par Irākas politisko nestabilitāti un to, kā pamazām varu atsevišķos valsts reģionos pārņem ISIS — un kā tas maina jezīdu ikdienu.</p><p><strong>Lielākais pavērsiens</strong> Nadijas dzīvē un līdz ar to arī grāmatā ir brīdis, kad viņas dzimto Kočo ciemu 2014. gada vasarā ielenc ISIS, kam seko genocīds un jauno sieviešu paverdzināšana un ilga seksuāla izmantošana.</p><p>Un tomēr — <strong>Nadias stāsts nav vienkārši stāsts par traģēdiju. </strong>Tas ir stāsts par spēju pārvarēt bailes un sāpes. Par drosmi šokējošu barbarismu pret sevi individuāli un savu tuvāko sabiedrību pārvērst piedzimšanā no jauna. Turklāt ar sava stāsta paušanu publiski kļūt par simbolu, lai palīdzētu citiem, kas pārdzīvojuši ko līdzīgu.</p><p>Grāmatā Nadia raksta:</p><blockquote><strong><em>“Longing for a lost place makes you feel like you have also disappeared.” </em></strong>(“Ilgas pēc vietas, kas ir pazudusi, liek arī tev pašam justies pazudušam.”</blockquote><p>Nespēju beigt domāt, ko darītu es, ja manas dzimtās Cēsis vienkārši tiktu izsvēpētas, iedzīvotāji paverdzināti, liela daļa manas ģimenes — nogalināta? Domāju, ka šī jautājuma emocionālo sāpi izjūt neviena vien latviešu ģimene, kas piedzīvojusi Sibīrijas izsūtīšanas.</p><h3>Secinājumi:</h3><p>Bija reizes, kad Nadias stāstu lasīju līdz vēlai naktij, jo nespēju grāmatu nolikt malā. Mazliet jutos vainīga, apzinoties, ka kāda cilvēka traģiskie dzīves notikumi liek man negausīgi “aprīt grāmatu”.</p><p>Bija reize, kad pēc lasīšanas murgoju par pusdzīviem, iezaļganiem miroņiem. Līdz ar to šeit mans brīdinājums — tiem, kam ir grūti patērēt vardarbība rakstura saturu (trilleri, raksti par cilvēku nežēlību u.c.), šīs grāmata varētu būt pārbaudījums.</p><p>Manuprāt, grāmata šobrīd vēl nav tulkota latviešu valodā (bet būtu steidzami vajadzīgs to izdarīt — hallo, grāmatizdevēji!). Bet tiem, kas lasa angļu valodā, no sirds iesaku iekļaut šo grāmatu lasāmvielas sarakstos.</p><p>Kā raksta pati Nadia:</p><blockquote><strong><em>“Every time I tell my story, I feel that I am taking some power away from the terrorists.”</em></strong><em> </em>(“Katru reizi, kad stāstu savu stāstu, jūtos, it kā atņemu teroristiem daļu viņu varas”).</blockquote><p>Uztveru to kā pienākumu aicināt citus iepazīties ar Nadias stāstu, lai viņas centieni vainagotos ar panākumiem ar eksponenciālu izaugsmi.</p><p><strong>Vērtējums:</strong> 5/5</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=7f1eba57d0d1" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Šis lai kalpo par motivāciju Līgo un citos rītos.]]></title>
            <link>https://medium.com/@kristnevaksa/%C5%A1is-lai-kalpo-par-motiv%C4%81ciju-l%C4%ABgo-un-citos-r%C4%ABtos-9abb4e404a85?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/9abb4e404a85</guid>
            <category><![CDATA[health]]></category>
            <category><![CDATA[lifestyle]]></category>
            <category><![CDATA[motivation]]></category>
            <category><![CDATA[inspiration]]></category>
            <category><![CDATA[wellness]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Kristīne Spure]]></dc:creator>
            <pubDate>Sun, 23 Jun 2019 09:11:41 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2019-06-23T09:11:41.862Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*Xd9PslNemQpco79bpCaWsQ.jpeg" /><figcaption>Visu dzīvi meklēju zīmes, lai kaut ko uzsāktu — vai turpinātu.</figcaption></figure><p>Ir 23. jūnijs, Līgo dienas rīts, un es jau pamodos ar slāpēm un dullumu galvā. Pirmā doma — paģiras? Nē, vakar tikai viena sidra glāze un pāris malki sildoša upeņu balzāma.</p><p>Droši vien vēlā nakts brauciena (mājās ieradāmies ap 2:30) un garās dienas atspulgs. Kā nekā — visa sestdiena pavadīta, gatavojoties un uzstājoties Jāņu koncertā Jelgavā, ko starp citu šovakar 19:00 jāskatās TV3.</p><p>Lai sagatavotos jaunai dienai, sapratu, ka ir jāmēģina kaut nedaudz pavingrot. Kopš pārvākšanās fizisko aktivitāti jau atkal biju atstājusi novārtā, bet pēdējās trīs dienās jutu tirdošu vēlmi izkustināt kaulus, šūnas, muskuļus. Kaut nedaudz.</p><p>Saņēmos, un pēc 30 minūtēm aktivitātes, mana seja jau tecēja sviedros, kāda pile iepilēja arī labajā acī. Tieši tā, kā, motivējot mani nepamest treniņu pusratā, pareģoja <a href="https://www.youtube.com/watch?v=2AEO0I5VrQI">treneris Kozaks no YouTube</a>, — es tiešām jutos lepna par padarīto.</p><p>Biju piecēlusies brīvdienā pirms 9:00, izkustējusies un gatava jaunai dienai. Likās, ka arī galva kļuvusi skaidrāka. Un varbūt es kļūdos, bet šķiet, ka savā puncītī manīju pavīdam par vienu vēdera preses kvadrātiņu vairāk.</p><p>Devos pie uzticamā <a href="https://www.endomondo.com/">Endomondo</a>, lai reģistrētu savu treniņu blakus vēl diviem citiem šajā nedēļā. Jāsaka, ka viss pārējais jūnijs gan izskatījās pagalam tukšs, bet arī šie trīs mani un manu ķermeni darīja priecīgu.</p><p>Klikšķis pēc klikšķa, un es attapos, pētot savus iepriekšējos treniņus un labākos sasniegumus, kas reģistrēti aplikācijā. Tālāk noskrietās distances, labākos 5K rezultātus. Visi labākie sasniegumi datējās ar tālu datumu 2014. un pat 2013. gadā.</p><p>Vai tad es kopš tā laika tik lēnu skrienu? Varbūt kļūme aplikācijas aprēķina algoritmā, es sevi mēģināju mierināt.</p><p>Turpināju pētīt, un Endomondo pēkšņi transformējās pārsteidzošā laika mašīnā. Vēlreiz skatīju visus savus agro rītu un vēlo vakaru skrējienus uz Cēsu parku un vietējo Niniera ezeru, kad dzīvojām mazpilsētā. Intensīvo skriešanas režīmu, kādu pati sev biju uzstādījusi, 2014. gada vasarā dzīvojot un strādājot Norvēģijā. Toreiz pat gāju vietējās viesnīcas tenisa laukumā dzenāt bumbiņu.</p><p>Skrējieni krustu šķērsu cauri Rīgas centram. Skrējieni gar Po upi Turīnā, kad mēģināju balansēt kultūras menedžmenta studijas ar Erasmus ballītēm.</p><p>Nostaļģija un vienlaikus arī pārsteigums — cik daudz pirms gadiem pieciem, četriem esmu sportojusi! Trīs dienas nedēļā pa trenažieriem, slēpošana, skriešana, staigāšana, joga. Vēl tagad atceros to vienu reizi jogas nodarbībā uz Galerija Riga jumta, kad mēģināju locīties līdzi citiem “vinyasistiem”. Toreiz mani pārsteidza gan skaisti zilās debesis pār Rīgas jumtiem, gan drausmīgās muskuļu sāpes nākamajā dienā pēc nodarbības.</p><p>Šī neapšaubāmā statistika, ko pati gadu laikā biju krājusi, manī saslēdzās ar kādu ne pārāk patīkamu sajūtu, ko jutu sevī augam, briestam, nogatavojoties jau pusgadu, gadu — varbūt pat vairāk.</p><p><strong>Tad lūk, kur atslēga tam, kādēļ pēdējā laikā nejūtos labi savā ādā! </strong>Kā cits cilvēks — ne tāds, kādu es iztēlojos sevi galvā. Kā iesīkstējis un noguris cilvēks. Kā pāragri novecojošs cilvēks.</p><p>Fiziskā aktivitāte — vai drīzāk tās trūkums — bija atslēga uz labsajūtas durvīm. Un šo atslēgu pati labprātīgi kaut kur biju nometusi, aprakusi zem darbiem, ikdienas steigas un slinkuma.</p><p>Ņemot vērā, ka internets ir pilns ar avotiem, kas liecina, ka tieši nodarbošanās ar sportu pozitīvi ietekmē ne tikai <a href="https://www.livestrong.com/article/245944-how-does-playing-sports-affect-your-health/">fizisko</a>, bet arī <a href="https://www.huffpost.com/entry/mental-health-benefits-exercise_n_2956099?guccounter=1&amp;guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&amp;guce_referrer_sig=AQAAAHF1ase7jT-5KHgbxoo5Mbqj4EtRIRMe24rfjWjFgnkbv8qOsDr5JHXb861854njSkbzWCSePoD0lb016urqbzzx3iYd4ViqGkLc1nMyhPwn8IkIAk_vPnroijNCaReFI4171qAqU3ahKI7tNb1-o-tV25bcL-H-Mz_7lIYHPICc">garīgo veselību</a>, šis nebūt nav jaunatklājums. Ne man, ne citiem.</p><p>Drīzāk — šī jautās kā tāda ģenerāltīrīšana. Šoreiz ne kārtojot iepriekšējās sezonas drēbes skapī vai sūcot istabas kaktus, bet drīzāk vismaz uz mirkli ienesot svaigumu prāta telpā.</p><p>Un līdzīgi kā pēc tādām ģenerāltīrīšanām mājas top svaigas un mīļas, es atkal sevī atsvaidzināju vairākas būtiskas domas:</p><ul><li><strong>Sports ir lielisks un nepieciešams. </strong>Pretēji tam, ko čukst dīvāns, kad esi tajā omulīgi nobāzējies, kustība — jebkāda — enerģijas un labsajūtas krājumus tikai papildinās.</li><li><strong>Nav tāda “sākt no jauna”. Ir tikai “turpināt”.</strong> Cik reizes neesmu atsākusi sportot ar domu “šī ir mana jaunā dzīve, YOLO, nost ar “maķīti”, es mīlu diendienā stundām svīst”. Kaut kur starp galējībām jāmēģina atrast mērs un tādas sportiskas aktivitātes, kas patīk, turklāt tik daudz, cik tiešām varēsi izdarīt. Ne velti saka — veselīgs dzīvesveids nav periodisks izaicinājums, ko sasniegt un apstāties. Veselīgs dzīvesveids ilgst visa mūža garumā.</li><li><strong>Vajag piefiksēt savus sasniegumus.</strong> Šim nolūkam lietoju Endomondo — un 6 gadu garumā aplikācija kļuvusi ne tikai par atskaites punktu sasniegumiem, bet arī par aizraujošu vēstures un personisko pārmaiņu liecību. Visinteresantāk bija papētīt treniņiem pievienotās bildes — kur, cikos, kādos laikapstākļos sportots — un cik sarkana bija mana seja pēc treniņa.</li></ul><p>Šis ieraksts lai kalpo man pašai par pieturas punktu, pie kā atgriezties, kad motivācija slīgst mīnusos — kā Monopola naudiņas, kad jau trešo reizi nākas uzkāpt uz Doma laukumā uzbūvētās viesnīcas.</p><p>Zinu, ka noteikti vajadzēs atkal veikt ģenerāltīrīšanu kaut kad nākotnē, jo viss ir ciklisks. Arī entuziasms — diemžēl. Bet tā ir dzīve, un tie ir spēles noteikumi, kurus esmu pieņēmusi.</p><p>Bet tagad — miers. Treniņš aiz muguras, un lai skaista Līgo diena.</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=9abb4e404a85" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Pirmo reizi Londonā: mīļāko vietu un lietu TOP 10]]></title>
            <link>https://medium.com/@kristnevaksa/pirmo-reizi-london%C4%81-m%C4%AB%C4%BC%C4%81ko-vietu-un-lietu-top-10-b10f931b58b7?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/b10f931b58b7</guid>
            <category><![CDATA[travel-guide]]></category>
            <category><![CDATA[europe]]></category>
            <category><![CDATA[london]]></category>
            <category><![CDATA[travel]]></category>
            <category><![CDATA[trip]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Kristīne Spure]]></dc:creator>
            <pubDate>Tue, 09 Apr 2019 19:27:50 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2019-04-09T19:27:50.299Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*-7OL0LFxqBpOg4_GF2C56A.jpeg" /></figure><p>Īsi pēc savas <a href="https://medium.com/@kristnevaksa/man-paliek-29-vai-puse-no-manas-vesel%C4%ABg%C4%81s-dz%C4%ABves-ir-cauri-939e8429e100">29. dzimšanas dienas</a> es pirmo reizi mūžā apmeklēju Londonu. Pirms ceļojuma man nebija lielu ekspektāciju — vismaz ne tādu, kādas mēdz būt par, piemēram, Itāliju vai Franciju, kur liekas, ka katrs mazākais ciems būs šarma un idilles caustrāvots. Lielos vilcienos mani priekšstati par Londonu bija šādi:</p><ol><li>Tajā ir omulīgas, vecas, krēslainas mājas</li><li>Tur ir Harija Potera 9 un ¾ platforma</li><li>Tur dzīvo karaliene</li><li>Visi ēd kartupeļus frī un zivi un uzdzer aliņu</li><li>Vēl kaut kas par futbolu</li></ol><p>Ok — šis tomēr bija arī mazliet pārspīlējums.</p><p>Pāris vizuālās bildes par Londonu manā prātā bija uzbūruši seriāli, piemēram, “The Crown” un “Šerloks Holmss” — tas, kurā filmējas Benedrils Kambersplačs. Bet tad kādā jaukā decembra dienā es nodomāju — pietiek! Cik ilgi dzīvošu stereotipos? Jādodas Londona izbaudīt pašai uz savas ādas.</p><p><strong>Kā man gāja?</strong></p><p>Lieliski! Pirmkārt, jāsāk ar to, ka, ja ceļo labā kompānijā, pat mazītiņā viesnīcas istabiņa ar superplānajām sienām rādās omulīgāka (paldies manam vīram Mārtiņam!).</p><p>Otrkārt, Londona ir vieta, kur izdodas sajust, kas ir pasaules līmeņa metropole. Ne vienu reizi vien vajadzēja uz mirkli apstāties un atvilkt elpu no tā, cik daudz, daudz, daudz, daudz, daudz cilvēku nemitīgi ir apkārt. Metro stacijās, sestdienu vakaros ielās, kad visi steidz atrast vietu kādā restorānā, kur paēst (atvainojiet, vecīši, tādu vietu nav), pusdienas pārtraukumos pilsētas centrālajās ēstuvēs.</p><p>Viscaur duna un dinamika.</p><p>Un tajā pašā laikā Londona mani pārsteidza arī ar pieklājību un draudzību, par ko es biju pārsteigta, jo gaidīju, ka briti būs atturīgi vēsi.</p><p>Bet par visu pēc kārtas! Lūk, mans Londonas top 10, ko iesaku apskatīt arī citiem:</p><p><strong>10. “Whittard of Chelsea” tējas veikaliņš</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*raivUsVG-uUFjpjnyCzmng.jpeg" /><figcaption>Mārtiņš un viņa neredzamais tējas malks.</figcaption></figure><p>Bez aliņa un džina briti dzerot arī tēju, tādēļ nevarējām nepaviesoties kādā īstenā tējas veikalā.</p><p>“<a href="https://www.whittard.co.uk/">Whittard</a>” ir burvīga vieta ar plašu kvalitatīvu tēju šķirņu piedāvājumu, sākot no tradicionālās brokastu un <em>Earl Gray</em> līdz ar eksotiskākiem eksemplāriem. Te atradīsi arī mīlīgas tējas tasītes un kanniņas ar “Alise Brīnumzemē” tematiku, karstās šokolādes ar neparastām garšām (piemēram, zemesriekstu vai melleņu siera kūkas), kā arī cepumus un mazas šokolādītes, ko uzkost uz kārā zoba pie karsta dzēriena. P.S. Mīļš paldies par šī veikala ieteikumu bijušajam kolēģim Rūdolfam no Radio TEV!</p><p><strong>Kādēļ Tev patiks? </strong>Uz vietas vari patestēt jau pagatavotas tējas un karstos dzērienus, lai saprastu, kura labāk ies pie sirds. Mājiniekiem atradīsi oriģinālus suvenīrus, ja šokolādes končas jau apnikušas.</p><p><strong>Kur meklēt? </strong>Londonā ir vairākas <a href="https://www.whittard.co.uk/stores">“Whittard” filiāles</a>. Mēs devāmies uz to, kas ļoti tuvu Bakingemas pilij (Buckingham Palace Road, Unit 1).</p><p><strong>9. Svētā Džeimsa parks (St. James’s Park)</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*P2DA2c1ezowkVmXQgamgxA.jpeg" /><figcaption>Tās ir muļķības, ka Londonā tikai līst.</figcaption></figure><p>Tu neesi redzējis Londonu, ja Tev parkā nav uzbrukusi kāda vāvere. Labi, šis ir manis tikko izdomāts teiciens, bet pēc Londonas ceļojuma man šķiet, ka tāds mierīgi varētu būt pastāvējis gadiem.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*289fR4Hatq8XzMoNCMpjAA.jpeg" /><figcaption>It kā draudzīga vāvere, kas ar savu pārgalvību iedvesa bijību.</figcaption></figure><p>Svētā Džeimsa parks atrodas blakus Bakingemas pilij un <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Victoria_Memorial,_London">karalienes Viktorijas piemineklim.</a> Tajā papildus Latvijā bieži sastopamajai faunai (vārnām, pīlēm, zosīm, gulbjiem, baložiem) sastapsi arī parkā mītošo pelikānu koloniju, zaļus un skaļi tarkšķošus papagaiļus, kā arī neskaitāmas vāveres, kuras ir tik ļoti pieradušas pie cilvēkiem, ka droši skrien virsū un mīlīgi pietveras pie pirkstiņa.</p><p><strong>Kur meklēt?</strong> St. James Park, Walthamstow</p><p><strong>8. “Fish’n’chips” ēstuves</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*jowo66Q2em_DwygiNExrDQ.jpeg" /><figcaption>Jā, es gandrīz tiku galā ar savu porciju.</figcaption></figure><p>Man ir alerģija no zivīm — tās ēdot, man piepampst lūpas, kakls, un es sāku smakt. Bet tas tāpat netraucēja nomēģināt divas gardas “zivju un karupelīšu” ēstuves. Abās vietās porciju varēja papildināt ar dažādām piedevām, no kurām es izvēlējos marinētus mazos sīpoliņus un gurķus Londonas gaumē. Jāsaka, ka tie gan garšoja pēc tipiskiem Latvijas pagrabā atrodamiem marinētiem gurķīšiem.</p><p>Interesanti, ka, ēdot uz vietas, ēdiena cena ir augstāka, nekā to ņemot līdzi. Tādēļ, ja esi ar ierobežotu budžetu, varbūt labāk paņemt savu zivi un doties ārpus telpām.</p><p><strong>Ieteikums: </strong>Gatavojies anormāli lielām porcijām. Ļoti iespējams, izdevīgāk ir dalīt vienu porciju uz pusēm.</p><p><strong>Kur meklēt? </strong>Visur! Bet jo sevišķi iesaku <a href="http://northseafishrestaurant.co.uk/">North Sea Fish Restaurant</a> (7/8 Leigh Street).</p><p><strong>7. Pēcpusdienas tēja</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*C_Xkj-69bq8oQZJVsnaJTg.jpeg" /><figcaption>Svētā trīsvienība — tēja, kūkas un grāmatas.</figcaption></figure><p>Līdzīgi kā spāņiem ir sava “siesta”, britiem ir pēcpusdienas tējas pauze (“afternoon tea”), kurā mierīgi pasēdēt, pamalkot siltu dzērienu, mazas sviestmaizītes un citus našķi. Bieži tās tiek novietotas uz daudzstāvīgas paplātes, bet citreiz var vienkārši izlīdzēties ar kūkas gabaliņu. Pēcpusdienas tēju pasniedz tā ap plkst. 16.</p><p>Izrādās, šī tējas tradīcija ieviesta jau <a href="https://www.thespruceeats.com/afternoon-vs-high-tea-difference-435327">19. gadsimta sākumā</a>. Un es tikai priecājos — manuprāt, brīnišķīgs veids, kā uz brīdi apstāties, atgūt spēkus un doties tālākā Londonas izpētē.</p><p><strong>Kur meklēt?</strong> Dažādās tējnīcās, piemēram, <a href="http://www.chezantoinette.co.uk/">Chez Antoinette</a> (30, The Market).</p><p><strong>6. Harija Potera veikals</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*DBZUWcc8cFM-N9VIora_zQ.jpeg" /><figcaption>Bez komentāriem.</figcaption></figure><p>Šī vieta Harija Potera faniem var būt pamatīgs izaicinājums. Jo ir tik viegli pārtērēties!</p><p><a href="https://www.harrypotterplatform934.com/">Harija Potera veikaliņā</a> atradīsi visu, sākot no krūzēm, džemperiem, rakstāmpiederumiem visu Cūkkārpas torņu tematikās, īstiem zižļiem (maģiju gan vari iztēloties pats), beidzot ar grāmatu kolekcijām un mīkstajiem nifleriem.</p><p><strong>Kādēļ Tev patiks?</strong> Noformējums! No griestiem laižas baltas Hedvigas un sakarināti pūču būri, visu laiku skan Harija Potera filmu oriģinālais skaņu celiņš. Nu, burvīgi! Turklāt tieši pie durvīm arī leģendārā 9 un 3 ceturtdaļas platforma — protams, ar garu rindu bildēties gribētāju.</p><p><strong>Kur meklēt?</strong> King’s Cross stacija, Pancras Rd</p><p><strong>5. Britu muzejs (British Museum)</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*njoDYTyDUslUSTu2WN--iA.jpeg" /><figcaption>Zem Britu muzeja kupola, kur agrāk atradās simtiem tūkstoši grāmatu.</figcaption></figure><p>Londona ir pilna ar muzejiem, kurus viena ceļojuma laikā nemaz nevar paspēt izskatīt. Šai reizei izvēlējāmies <a href="https://www.britishmuseum.org/">Britu muzeju</a> — lielāko vēstures un mākslas kolekciju pasaulē. Muzejs ietver 8 miljonus(!) priekšmetu no visiem kontinentiem, tostarp <a href="https://www.britishmuseum.org/research/collection_online/collection_object_details.aspx?objectId=117631&amp;partId=1">Rozetas akmeni</a>, ko kāds iespējams atceras no kultūras vēstures stundām, skulptūras no Partenona un, protams, mūmijas.</p><p>Britu muzejs ir patiešām lie-e-els, turklāt tam pa vidu ir plaša, ar kupolu pārsegta zāle, kas drīzāk atgādina modernu mākslas galeriju nekā muzeju, kur krātas gadu tūkstošiem senu kultūru relikvijas.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*uE1GnVHIYeYmgsbH_e6OJQ.jpeg" /><figcaption>Mēs ar Noru skrienam cauri muzejam, Mārtiņš mēģina turēt līdzi.</figcaption></figure><p>Un tomēr — pārsteidzošāk par visu krājumu bija <strong>pilnīgi nejauša iepazīšanās ar britu kundzi vārdā Nora</strong>. Izrādās, mēs ar Mārtiņu bijām ienākuši muzejā pa tā aizmugures durvīm. Nora, kas ir muzeja gide Senās Grieķijas nodaļā, garāmejot pamanīja mūsu apjukušās sejas un izveda cauri visam muzejam uz īsto ieeju. Pa ceļam noskaidrojām, ka Noras mamma ir — latviete, kas 2. pasaules kara laikā emigrējusi uz Angliju! Nu, kā iespējama tik pilnīgi nejauša sagadīšanās? Dodoties prom, Nora sirsnīgi paspieda mums abiem roku un noteica, ka viņas mamma noteikti būs patīkami iepriecināta, dzirdot mūsu iepazīšanās stāstu. Kā filmā!</p><p><strong>Kur meklēt?</strong> The British Museum, Great Russell Street</p><p><strong>4. Nacionālā galerija (The National Gallery)</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/896/1*NHXZQtYlPhZVsla5RcCrZQ.png" /><figcaption>Klods “Apburtā pils” apbūra arī mani.</figcaption></figure><p>Ja viena lieta, kas Londonā ir daudz, ir muzeji, tad otra pavisam noteikti ir māksla. Pasaulslavenas galerijas ir teju katrā Londonas rajonā, un atkal nāksies izvērtēt prioritātes, lai saprastu, kuras apmeklēt pirmās.</p><p>Šoreiz priekšroku devu Nacionālajai galerijai, kur izstādīti lielmeistaru darbi. Te varēsi aplūkot Mikelandželo, Rūbensu, Degā balerīnas, Monē ūdensrozes, van Goga saulespuķes un daudz ko citu.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*63PIJvYKuAL9Om8fA1f3zw.jpeg" /><figcaption>Kontemplācija.</figcaption></figure><p><strong>Kur meklēt?</strong> The National Gallery, Trafalgar Square</p><p><strong>3. Teātra apmeklējums Vestendā</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*cfY7oyzCDTbEaoe6ZZsn6Q.jpeg" /><figcaption>Pie šīs ieejas pēc izrādes gaidījām, kad Kits iznāks no ģērbtuves. Nesagaidījām…</figcaption></figure><p>Tagad varu teikt, ka esmu redzējusi Džonu Snovu dzīvē! Pilnīgi nopietni, jo, pateicoties Mārtiņa dāvanai dzimšanas dienā, devāmies uz <a href="https://www.nimaxtheatres.com/theatres/vaudeville-theatre/">Vodevilas teātri</a> Vestendā uz izrādi <a href="https://www.youtube.com/watch?v=JPf4HiQb05M">“True West”</a> (“Patiesie rietumi”?…).</p><p>Galvenajā lomā — šarmantais zilacaino miroņu kāvējs Kits Haringtons, kuru nevaru sagaidīt “Troņu spēles” jaunajā un pēdējā sezonā!</p><p>Atgriežoties pie izrādes — tā bija lieliska! Jāsaka, ka ceļojums uz Londonu ir lieliska iespēja nobaudīt augstvērtīgu teātri un satikt iemīļotas zvaigznes, kas citādāk redzamas vien kino vai TV ekrānos. Treškārt — neesiet pārsteigti, ja Londonas teātros ēdienu un dzērienu, kā arī virsdrēbes ņems līdzi arī zālē.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*8ismxGj6OgkdW6hCKLdUHQ.jpeg" /><figcaption>Kits Haringtons uz skatuves iznāca vēl pirms izrādes sākšanās. Sēdēja pie galda un prātoja.</figcaption></figure><p><strong>Kur meklēt?</strong> 404 Strand, Covent Garden</p><p><strong>2. Grāmatnīcas</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/888/1*1YVQvHA4Du_1sB3rTxXnMA.png" /><figcaption>Īstas raganas maģijas un burvestību grāmatas meklē “Atlantis Book Shop”.</figcaption></figure><p>Mazas un lielas, ar jaunām grāmatām vai jau dzīvi pieredzējušām piepildītas — Londona ir pilna ar šarmantām grāmatnīcām. Mans un Mārtiņa kopsavilkums — apmeklēti 4 grāmatu veikali, uz mājām atvestas 7 grāmatas (lai gan gribējās vēl vairāk, bet — budžets).</p><p>No sirds vēlējos doties uz “Daunt Books”, kas dažviet nodēvēts kā skaistākais grāmatu veikals Londonā. Šoreiz tas diemžēl nebija pa ceļam. Bet ļoti priecājos, ka pabijām “<a href="https://www.hatchards.co.uk/">Hatchards</a>” (paldies Natālijai par atgādinājumu apciemot šo vietu). 1797. gadā izveidotā grāmatnīca ir vecākā Londonā, turklāt tur savā laikā uzturējušies arī tādi rakstinieki kā, piemēram, Oskars Vailds.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*sEBiXAUtd5KV0m2_9uisoQ.jpeg" /><figcaption>Apjuku starp “Hatchards” grāmatnīcas miljons plauktiem.</figcaption></figure><p>5 plaši stāvi ar grāmatām, šeit noteikti var rēķināties ar pāris skaistām stundām sava laika.</p><p><strong>Kur meklēt?</strong> Hatchards, 187 Piccadilly, St. James’s</p><p><strong>1. Vestminsteras Abatija</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*uiF5mokHFbJcWq2EdlFbdw.jpeg" /><figcaption>“Westminster Abbey! Hands down, best Abbey I’ve ever seen.” /J. Tribbiani</figcaption></figure><p>Citējot Džoiju no seriāla “Draugi”, <strong>“Vestminsteras abatija bez šaubām ir vislabākā abatija!”</strong>, un es nebūšu tā, kas viņu apstrīdēs.</p><p>Bet problēma ar pasaulslaveniem dievnamiem ir tāda, ka tie vienmēr ir pilni apmeklētāju. Vestminsteras abatija nav izņēmums, tādēļ nemaz nelolojām cerības tikt iekšā citu netraucēti.</p><p>Uz abatiju devāmies svētdienā, kad tūristu apmeklējumiem dievnams vispār ir slēgts. Bet — jāsaka, ka paveicās, jo neplānojuši ietrāpījām uz dievkalpojumu.</p><p>Teikšu, kā ir: tas bija vienreizēji. Klusi un tajā pašā laikā iespaidīgi. Mierīgi sēdēt un izbaudīt baznīcu, kurā kronēta karaliene Elizabete II, salaulāts princis Viljams un Keita Midltone, kur briti atvadījās no princeses Diānas. Teikt tēvreizi angļu valodā un aizlūgt par karalisko ģimeni kopā ar mācītāju, kura perfekti nostādītā balss izvadījusi Stīvenu Hokingu. Dziedāt kopā ar <a href="https://www.youtube.com/watch?v=JcfR4utkASo">Vestminsteras abatijas kori</a> ērģeļu pavadībā — tirpiņas!</p><p>Un arī tad, ja māc skepse par reliģiska rakstura aktivitātēm, dievkalpojums bija lieliska izdevība, kurā bez maksas (parasti <a href="https://www.westminster-abbey.org/visit-us/prices-entry-times">ieejas biļete</a> maksā ap ‎£21 jeb 24 eiro!) izpētīt katru abatijas nišu.</p><p><strong>Kur meklēt?</strong> 20 Deans Yd, Westminster</p><p><strong>Secinājumi?</strong></p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*2WqU3NqxWbU2vJFeceKh1A.jpeg" /><figcaption>Skats uz Sv. Pāvila katedrāli un debesskrāpjiem no otra Temzas krasta.</figcaption></figure><p>Londonai vajag atvēlēt daudz laika. Vēl jāapskata tādas vietas kā Šekspīra Globe teātris, Teita modernās mākslas galerija, Dabas vēstures muzejs, Daunta grāmatnīca, Harija Potera studija, kas mūsu ceļojuma laikā bija ciet, un vēl, un vēl…</p><p>Tieši tādēļ esmu ieplānojusi Londonā atgriezties — un ceru, ka ne vienu reizi vien. Pirmā — jau pavisam drīz, maijā, kad kopā ar <a href="https://truesix.co/">TrueSix</a> kolēģēm dosimies darbatvaļinājumā jeb “workationā” (laikam jāievieš labs latviskojums).</p><p>Priecāšos par aizvien jauniem ieteikumiem, ko apskatīt Londonā. Un ceru, ka Tev noderēs kāds no manējiem. Par neazimirstamiem ceļojumiem!</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=b10f931b58b7" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Man paliek 29. Vai puse no manas veselīgās dzīves ir cauri?]]></title>
            <link>https://medium.com/@kristnevaksa/man-paliek-29-vai-puse-no-manas-vesel%C4%ABg%C4%81s-dz%C4%ABves-ir-cauri-939e8429e100?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/939e8429e100</guid>
            <category><![CDATA[10yearchallenge]]></category>
            <category><![CDATA[life]]></category>
            <category><![CDATA[motivation]]></category>
            <category><![CDATA[birthday]]></category>
            <category><![CDATA[life-lessons]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Kristīne Spure]]></dc:creator>
            <pubDate>Wed, 23 Jan 2019 22:01:11 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2019-01-23T22:01:11.394Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/945/1*_xIiwEYOTMDjyClUhCmZ4Q.png" /></figure><p>Ir mazliet pēc pusnakts, un esmu pārkāpusi 29 gadu slieksni. Precīzs laiks gan būs kaut kur pa dienu, ap 14:00, bet, ja skatāmies pēc kalendāra, tad esmu oficiāli uzsākusi pēdējo savas dzīves gadu, kas sākas ar 2. Neviena cita tāda vairs nebūs. Un nē, bez Filozofu akmens es neloloju cerības novilkt līdz divsimt.</p><p>Prātā nāk vārdi “cik ātri laiks skrien” un līdzīgas sirdi sildošās klišejas. Korķējam vaļā bērnu šampi, jo no alkoholiskā nevajadzīgi sāpēs galva, un rīt taču darbs. Turklāt, ja pavisam godīgi, no šampaniešiem “Mežezers” man vienmēr garšojis vislabāk.</p><p>Tāpat man vienmēr paticis pielīdzināt cilvēka vecumu kādam sadzīves priekšmetam. Piemēram, bērns vecumā ap 5 gadiem ir vēl gana uzticams tosteris. Padsmit gados mēs jau esam sasnieguši palietota ledusskapja vecumu. Diemžēl (vai paldies Dievam) es nevaru izdomāt nevienu santehnikas preci, kas novilktu līdz manam šī brīža vecumam.</p><p>Kā varētu atzīmēt savus 29? Kas palīdzēs vēl vairāk atskārst, ka aiz muguras jau teju ⅓ no visas dzīves (pat vairāk, ja skatās pēc <a href="https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/zinojums-latvija-paredzamais-dzives-ilgums-vismazakais-oecd-dalibvalstu-vidu-14184676">vidējiem dzīves ilguma rādītājiem Latvijā</a>)?</p><p>Bet protams. 10 gadu izaicinājums! Cerot, ka <a href="https://www.theguardian.com/commentisfree/2019/jan/18/10-year-challenge-surveillance-online-craze-posting-portrait-photos-facial-recognition-software?CMP=fb_gu&amp;fbclid=IwAR0ZSwaacCy50BfwZlG2O2zrXWvrbR4sqKl0092fTkGpJh0vUBEICG8vt6w"><em>Facebook</em> neievāks manus datus</a> savtīgiem nolūkiem, lūk, mana artava.</p><p>Šeit es, vieglprātīgs skuķēns, pašā vidusskolas plaukumā:</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*5CqWf8w1VqNV4BNSiQrIxw.jpeg" /></figure><p>Un šeit es — desmit gadus vēlāk ar čiekuru no Toskānas rokā pie 29 gadu apvāršņa:</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*G2bodo8Be-QQpL7C8yftMw.jpeg" /></figure><p>Divi it kā pilnīgi identiski un tajā pašā laikā — tik dažādi cilvēki. Pirmais naivs un bravūrīgs, otrais — jau savu dzīves skepses filtru ieguvis (un nebaidās to izmantot praksē). Augstskolas, darbu, ceļojumu, terapijas, sasniegtu mērķu un pieviltu cerību, zaudētu un no jauna veidotu attiecību izmainīts cilvēks. Ar citiem uzskatiem. Ar citu uzvārdu. Ar vīru.</p><p>Un man vairs neliekas, ka tas, ka laiks ātri skrien, ir klišeja. Tas patiešām tā ir, prātā uzjundot pārdomas, <strong>cik daudz kvalitatīvi pavadāma laika vēl atlicis?</strong></p><p>Mēs bieži runājam par dzīves paredzamo ilgumu (Latvijā — 74,6 gadi). Bet patiesībā objektīvāk būtu skatīties uz <strong>“veselīgās dzīves ilgumu”</strong> — laiku, kurā esam spējīgi pilnvērtīgi strādāt un baudīt citas aktivitātes bez veselības likstu apgrūtinājuma.</p><p>Latvija šajā rādītājā ieņem <a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skaitli-un-fakti-latvija-iss-veseliga-muza-ilgums.a299525/">vienu no pēdējām vietām Eiropā</a>. Ja ticam “Eurostat” datiem, veselīgas dzīves ilgums sievietēm ir ap 55 gadiem, bet vīriešiem — tikai 52. Tātad es esmu nodzīvojusi jau… vairāk nekā pusi savas veselīgās dzīves.</p><p>Mana draudzene Ieva nesen uzrakstīja lielisku rakstu par to, <a href="https://www.lifehack.org/814093/how-to-change-your-mindset">kā piešķirt dzīvei jēgu</a>, kad liekas, ka tās totāli nav. Man ļoti patīk ik pa laikam pārlasīt šāda veida rakstus, lai iegūtu jaunu perspektīvu un sakārtotu prioritātes.</p><p>Un kā ar nomācošo “cik gadu vēl atlicis” matemātiku? Kādam varbūt liekas pagalam drūmi, bet šķiet, ka arī tāda ik pa laikam jāparēķina. Tīri tādēļ, lai ar nelielu spērienu pa dibenu iemācītos lietderīgāk izmantot sev atlikušo laiku.</p><p>Jo cik tad daudz vairs tā palicis? Ja skatās pēc šī burvīgā <a href="http://www.countmydays.com/">kalkulatora</a>, kas atlikušo dienu skaitu izrēķina Tavā vietā, man, piemēram, palicis mazliet vairāk par 20 tūkstošiem.</p><p>Tādēļ daudz laimes jaunā dienā — jo sevišķi tiem, ar kuriem dalu 24. janvāri! Lai izdodas tajā izdarīt ko vērtīgu.</p><p>P.S. Ja jums mājās ir sadzīves tehnika, kas nokalpojusi jau 29 gadus, samīļojiet no manis. Tas ir sasodīti lielisks vecums!</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=939e8429e100" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[7 People & Communities You Should Follow If You’re Trying To Lose Weight]]></title>
            <link>https://medium.com/@kristnevaksa/7-people-communities-you-should-follow-if-youre-trying-to-lose-weight-fb439ef14386?source=rss-2981f95fb3b7------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/fb439ef14386</guid>
            <category><![CDATA[motivation]]></category>
            <category><![CDATA[weight-loss]]></category>
            <category><![CDATA[inspiration]]></category>
            <category><![CDATA[health]]></category>
            <category><![CDATA[fitness]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Kristīne Spure]]></dc:creator>
            <pubDate>Sat, 19 Jan 2019 13:25:31 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2019-01-19T13:25:31.035Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/945/1*8CI6czmkVj5XpqNQJEaOQw.png" /></figure><p>There’s only a small handful of people who’ve never in their life struggled with weight.</p><p>I’m definitely not one them.</p><p>Ever since I was a kid, I’ve often had thoughts whether I’m the right size. The sad truth is — I was never really ‘a big kid’ in my school years, yet I believed I needed to drop kilograms. I even remember my dad suggesting to do extra sit-ups so that I would lose my gut. I think I was 10 years old at the time.</p><p>I don’t think my dad meant it in a mean way. I just think he didn’t really know how to inspire me to do better, how to train better.</p><p><strong>Having a sense of support and community</strong> as you move along your weight loss (or for some people — weight gain) journey is such an important part of the whole process. It motivates you to get through the ups and downs. It helps you recognize what’s healthy for you personally.</p><p>Luckily, it’s easier than ever to find such people — even if you don’t have them around physically. Thank you, Internet!</p><p>And so, without further ado, here are my favorite people and communities online that will inspire anyone to keep going despite the not so occasional bumps on the weight loss road:</p><h3><strong>1. Chessie King</strong></h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/600/1*89GjUFLJeKy4F2WcHyd7VQ.png" /><figcaption>Image source: <a href="https://www.viralpostes.co/this-woman-replies-to-fake-instagram-models-in-the-most-epic-way/">Viralpostes</a></figcaption></figure><p>You might have noticed Chessie from her funny and honest <a href="https://www.diyphotography.net/this-woman-shows-the-truth-behind-perfect-instagram-photos-in-a-hilarious-way-nsfw/">“Instagram vs. Reality” photos</a> that have been shared across media. Chelsie is a London-based TV presenter, as well as a health and fitness blogger who often speaks out about body positivity and confidence.</p><p>As a tall girl herself, Chessie has often been conflicted with typical beauty standards. Until she realized that every body is beautiful, <a href="https://www.shape.com/lifestyle/mind-and-body/how-instagrammer-chessie-king-finally-learned-accept-her-body">made peace with herself</a> and now encourages other people to do the same.</p><p>Chessie often shares bits from her training, and she’s not afraid to reveal the ‘not so beautiful’ behind the scenes moments as well.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*DFjody6kstzp5YYAtGR4NQ.png" /><figcaption>Image source: <a href="https://www.instagram.com/p/Bsxq4oolECf/">Instagram</a></figcaption></figure><p>But what I love about Chessie the most is the fact that her online presence is a daily reminder to not take yourself too seriously. Trust me, we should all be doing that more.</p><p><strong>Find Chessie on Instagram: </strong><a href="https://www.instagram.com/chessiekingg/">@Chessieking</a></p><p><strong>Find Chessie on </strong><a href="https://www.youtube.com/channel/UCSLautWpl4TH-UPy-yvSSyw"><strong>YouTube</strong></a></p><h3>2. MyFitnessPal blog</h3><p>If it’s not your first time around the block with weight loss, you’ve probably heard about <a href="https://www.myfitnesspal.com/">MyFitnessPal</a> at one point or another.</p><p>MyFitnessPal is an online calorie counter that helps you track your caloric intake — whether your focus is to lose weight, tone up, get healthy, or just change your habits.</p><p>Helpful calorie tracker aside, MyFitnessPal has a really cool blog that covers topics like nutrition, weight loss, fitness, as well as inspiring victory stories (for example, <a href="https://blog.myfitnesspal.com/watch/how-an-amusement-park-ride-spurred-bris-150-pound-weight-loss/?fbclid=IwAR3KGuktDFrJWjNDRxXLPtl83q0NztdEDDBq4ey5XptxzJHSWDA2gFNBJ3g">how an amusement park ride spurred a 150-pound (60 kg) weight loss</a>).</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*DtZ7J7Zq-7M5jXmtDanVBg.jpeg" /><figcaption>Image source: <a href="https://www.facebook.com/myfitnesspal/photos/a.10151293467743497/10156847121543497/?type=3&amp;theater">MyFitnessPal</a></figcaption></figure><p><strong>Note:</strong> For the social media savvy people, I’d recommend following MyFitnessPal on Facebook and adjusting your settings so that you see their posts on your feed first. That way, you’ll be starting your day with a fresh batch of health inspiration.</p><p><strong>Read MyFitnessPal blog </strong><a href="https://blog.myfitnesspal.com/"><strong>online</strong></a></p><p><strong>Follow MyFitnessPal on </strong><a href="https://www.facebook.com/myfitnesspal/"><strong>Facebook</strong></a></p><h3>3. Fie Friedrichsen</h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/758/1*z8P4WxociykkwGAJcpROKw.jpeg" /><figcaption>Image source: <a href="http://www.trimmedandtoned.com/fie-friedrichsen-went-eating-8000-calories-day-losing-half-body-weight/">Trimmed&amp;Toned</a></figcaption></figure><p>I’ve often thought that I’d love to have a doctor say to me — you HAVE to eat healthier, otherwise, your life will just go downhill from here. Probably not the healthiest weight loss strategy, right?</p><p>Well, that’s what happened to Fie. She experienced a 180-degree life change when her doctor told her she wouldn’t live past 40 if she kept going the way she was. At that point, Fie realized she has got to make the right choices, and with healthy eating and exercise transformed her body <strong>from 140 kg to 70 kg</strong>. Today, she’s even studying to become a personal trainer.</p><p>On her social media, you’ll often see Fie talking about self-love, empowerment, and dealing with mental health issues after weight loss.</p><p>Just to let you know, Fie is from Denmark, so you’ll be seeing a mix of Danish and English on her social media.</p><p><strong>Follow Fie on Instagram: </strong><a href="https://www.instagram.com/fiefriedrichsen/">@fiefriedrichsen</a></p><h3>4. Alex Baker</h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/960/1*XK3hKA8IOclZTOIJh9JlKg.jpeg" /><figcaption>Image source: <a href="https://planetradio.co.uk/kerrang/presenters/alex-baker-fresh-blood/">Planetradio</a></figcaption></figure><p>Alex is a radio and TV presenter who hosts the show “Fresh Blood” on Kerrang! Radio where he speaks about the very best emerging bands from the UK and beyond. Thanks to Alex, I now have Enter Shikari on my Spotify playlist and even saw their show in Riga a couple of years ago.</p><p>Alex is also the reason why some of my colleagues in the previous workplace found me a little odd. I’d listen to his show at work and laugh for seemingly no reason. Little did they know — it was all because of Alex’s awesome British humor.</p><p>So I was really excited to see Alex post on Facebook that he’s starting <strong>a new podcast called #365 </strong>— and it’s about his weight loss journey!</p><p>Alex plans to limit his calorie intake to 1600 calories every day of this year, and there will be a brand new episode coming out daily. Alex has just started, so make sure to follow along with his journey as he progresses.</p><p><strong>Follow Alex on Twitter: </strong><a href="https://twitter.com/alexbakerman">@alexbakerman</a></p><p><strong>Listen to Alex’s podcast on </strong><a href="https://itunes.apple.com/gb/podcast/the-alex-baker-show-podcast/id446798798?mt=2&amp;fbclid=IwAR00X_1u0pxPAnpCj6VsTHR6SjxmbyQzMyW9F3-WukKQPNgN6Ye4MMsSdf0"><strong>iTunes</strong></a></p><h3>5. HASfitTRIBE</h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*ae1yO-dSIERLEVAQWdRaVA.jpeg" /><figcaption>Image source: <a href="https://hasfit.com/">HASfit</a></figcaption></figure><p>If you prefer working out at home instead of going to the gym, but never know which exercises to pick — HASfit will rock your world.</p><p>HASfit, standing for Heart and Soul fitness, is a fitness and health platform that offers over 1000 full length, free workout routines for all goals and fitness levels. It has also been named <strong>Top 10 Fitness Channel </strong>by YouTube for 4 years straight.</p><iframe src="https://cdn.embedly.com/widgets/media.html?src=https%3A%2F%2Fwww.youtube.com%2Fembed%2FjfQQ7tswfdM%3Ffeature%3Doembed&amp;url=http%3A%2F%2Fwww.youtube.com%2Fwatch%3Fv%3DjfQQ7tswfdM&amp;image=https%3A%2F%2Fi.ytimg.com%2Fvi%2FjfQQ7tswfdM%2Fhqdefault.jpg&amp;key=a19fcc184b9711e1b4764040d3dc5c07&amp;type=text%2Fhtml&amp;schema=youtube" width="854" height="480" frameborder="0" scrolling="no"><a href="https://medium.com/media/3793547e430a4c5079875ed6a0c447ef/href">https://medium.com/media/3793547e430a4c5079875ed6a0c447ef/href</a></iframe><p>What’s cool about HASfit is the sense of community the creators — coach Kozak and his wife Claudia — have built around their workouts. You’re welcome to share your progress on social media using the hashtag #HASfitTRIBE and follow along with others who’ve joined the fitness journey, too.</p><p><strong>Join the </strong><a href="https://hasfit.com/"><strong>HASfitTRIBE</strong></a></p><p><strong>Download the HASfit app for </strong><a href="https://play.google.com/store/apps/details?id=com.joshua.hasfit"><strong>Android</strong></a><strong> or </strong><a href="https://itunes.apple.com/us/app/hasfit-interactive-trainer/id839432729?ls=1&amp;mt=8"><strong>iOS</strong></a></p><h3>6. Zanna van Dijk</h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1000/1*rb1h35geZYD1M4vsTxq3nQ.jpeg" /><figcaption>Image source: <a href="http://www.zannavandijk.co.uk/">Zanna van Dijk</a></figcaption></figure><p>Zanna is a health and wellness blogger and global ambassador for Adidas. I actually found out about her from one of the <a href="https://www.youtube.com/watch?v=bhsyPi_WM64">workout videos for Adidas Women</a> YouTube channel.</p><p>Aside from that, Zanna has written a book called “Strong”, co-hosts BBC’s <a href="https://itunes.apple.com/gb/podcast/fit-fearless/id1331533379?mt=2&amp;ign-mpt=uo%3D2">Fit and Fearless Podcast</a> and is one of the creators behind the <a href="http://www.girlgains.co.uk/">GirlGains community</a> (you might have noticed the hashtag on social media).</p><p>Zanna posts about fitness, how to live your healthiest and happiest life, and is passionate about protecting the oceans. On her blog, you’ll find plenty of yummy <strong>plant-based recipes </strong>starting from breakfast foods to chocolate and fudge, as well as travel guides from all around the world.</p><p>If you’re looking for someone who’s down to earth and speaks openly about achieving a balanced mind and body, Zanna is your go-to person. No unnecessary pomp added!</p><p><strong>Follow Zanna on Instagram:</strong> <a href="https://www.instagram.com/zannavandijk/">@zannavandijk</a></p><p><strong>Check out </strong><a href="http://www.zannavandijk.co.uk/blog/"><strong>Zanna’s blog</strong></a></p><h3>7. The Reddit community</h3><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*P3j7D262zHmOuSLIYZx6Ww.png" /></figure><p>For those who have not heard of Reddit, it’s a massive collection of forums where people can share news and content in different topic boards known as “subreddits”. Reddit also takes the spot of the <a href="https://www.alexa.com/topsites/countries/US">fifth most popular website in the USA</a>, and the 18th worldwide.</p><p>And for a good reason. Simply put, Reddit is like the front page of the Internet where everything surfaces and people find out the news before they are posted elsewhere.</p><p>For health journeys specifically, my favorite subreddit to follow along is <strong>r/loseit.</strong> It’s a forum with over 1.3 million subscribers where people of all sizes discuss healthy and sustainable methods of weight loss and share their success stories.</p><p>The subreddit is full of inspirational before and after photos, tips on how to get through food cravings, and much more. The best part is — you’ll get support and encouragement no matter if you want to lose a couple of kg or half your weight.</p><p><strong>Check out the </strong><a href="https://www.reddit.com/r/loseit/"><strong>r/loseit</strong></a></p><h3>Final words</h3><p>Staying on track with your weight and health goals can prove to be a huge challenge. If dedication comes naturally to you, great! But more often than not, it’s the people around you who’ll keep you going.</p><p>I’d love to hear who inspires you to live healthier and feel happier. Is it someone on Instagram, a YouTube channel, perhaps a friend who’s training for the Ironman?</p><p>Let me know in the comments, I’ll make sure to check them out.</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=fb439ef14386" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
    </channel>
</rss>