<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom" version="2.0" xmlns:cc="http://cyber.law.harvard.edu/rss/creativeCommonsRssModule.html">
    <channel>
        <title><![CDATA[Stories by Mareks Matisons™ on Medium]]></title>
        <description><![CDATA[Stories by Mareks Matisons™ on Medium]]></description>
        <link>https://medium.com/@marruciic?source=rss-e3d7155505b------2</link>
        <image>
            <url>https://cdn-images-1.medium.com/fit/c/150/150/1*hLTka-3TrSOu6YPAjOhLVw.jpeg</url>
            <title>Stories by Mareks Matisons™ on Medium</title>
            <link>https://medium.com/@marruciic?source=rss-e3d7155505b------2</link>
        </image>
        <generator>Medium</generator>
        <lastBuildDate>Wed, 18 Nov 2026 04:48:08 GMT</lastBuildDate>
        <atom:link href="https://medium.com/@marruciic/feed" rel="self" type="application/rss+xml"/>
        <webMaster><![CDATA[yourfriends@medium.com]]></webMaster>
        <atom:link href="http://medium.superfeedr.com/" rel="hub"/>
        <item>
            <title><![CDATA[Bloķēt, apturēt, salauzt: Grinkeviča runa Varšavā ir pagrieziena punkts]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/blo%C4%B7%C4%93t-aptur%C4%93t-salauzt-grinkevi%C4%8Da-runa-var%C5%A1av%C4%81-ir-pagrieziena-punkts-1659231aa1e9?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/1659231aa1e9</guid>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Sun, 18 Oct 2026 05:51:03 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2026-10-18T05:51:03.076Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<p>Bloķēt, apturēt, salauzt: Grinkeviča runa Varšavā ir pagrieziena punkts</p><p>Pirmdien Varšavā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militārais komandieris paveica to, ko alianse gadu desmitiem uzskatīja par stratēģisko noslēpumu: publiski un secīgi pateica, kā tā uzvarētu karā savā teritorijā.</p><p>Ģenerālis Aleksuss Grinkēvičs (Alexus Grynkewich)*, kurš NATO Eiropas spēku virspavēlnieka amatā stājies relatīvi nesen, Varšavas drošības forumā izklāstīja trīs vārdus – bloķēt, apturēt, salauzt. Tie skan kā sauklis, un tas nav nejauši. Tā ir līdz šim skaidrākā publiskā liecība, ka NATO domāšanas veids par Baltijas valstu aizsardzību pēdējos divpadsmit gados ir mainījusies pēc būtības. Grinkeviča paziņojums ir tālredzīgs, apzināti veidots stratēģisks vēstījums.</p><p>Mums Latvijas šī nav tāla ģeopolitika. Tā ir atbilde uz jautājumu, ko daudzi uzdodam klusībā: vai NATO mūs aizstāvēs no pirmās dienas, un kā tieši?</p><p>Trīs vārdi un viena loģika</p><p>„Mana uzvaras teorija ir vienkārša: mēs bloķēsim sākotnējo uzbrukumu. Ja uzbrukums turpināsies, mēs to apturēsim un novērsīsim ienaidnieka virzību. Un, ja būs nepieciešams, mēs salauzīsim ienaidnieka spēkus un visu pret mums vērsto operatīvo karadarbības sistēmu,” teica Grinkēvičs.</p><p>Bloķēt nozīmē neatdot ne metru: sauszemes spēki pie robežas kopā ar gaisa, jūras, kosmosa un kiberdomēnu nepieļauj teritorijas sagrābšanu. Apturēt nozīmē ar sensoriem, autonomām sistēmām un daudzdomēnu triecieniem atņemt uzbrucējam iniciatīvu un lauzt tā inerci. Salauzt nozīmē trāpīt ne tikai uzbrūkošajiem spēkiem, bet „visam, kas tos apgādā, uztur un vada”.</p><p>Svarīgākais ir tas, ko ģenerālis uzsvēra pats: tas nav plāns militārajā nozīmē, bet komandiera nodoms (commander’s intent) – kopīgs redzējums, kas balstās uz visu 32 alianses dalībvalstu apstiprināto stratēģiju. Mērķis nav krievijas stratēģiska sakāve tās teritorijā, bet uzbrukuma kulminācija Klauzevica izpratnē – brīdis, kad agresors vairs nespēj turpināt kaujas darbības. Tāpēc, kā teica Grinkēvičs, „visa eskalācijas nasta gulstas tikai uz agresora pleciem”.</p><p>Desmit gadu ceļš līdz Varšavai</p><p>Grinkēviča runa ir radusies alianses transformācijas ceļā. To varam lasīt arī kā pēdējo posmu ķēdē, kurā katrs savā vadības laikā SACEUR publiski atklājis publikai nedaudz vairāk nekā viņa priekšgājējs. Katrs no viņiem bija ne tikai komandieris, bet arī alianses vēstnesis.</p><p>2014: Filips Brīdlavs un „zaļie cilvēciņi”.</p><p>Pēc Krimas aneksijas Brīdlavs (Philip Mark Breedlove) kā viens no pirmajiem augstākās raudzes NATO vadītājiem nosauca krievijas rīcību par jaunu karadarbības veidu. Intervijā laikrakstam Die Welt viņš pateica: ja šādas darbības notiek NATO valstī un tās var attiecināt uz agresorvalsti, „tas ir 5. pants un tā ir militāra atbilde”. Tas bija signāls Baltijai, kur bailes no Krimas scenārija bija visreālākās. Sekoja Velsas samits ar lēmumiem par ātrās reaģēšanas spēkiem un NATO spēku integrācijas vienībām mūsu reģionā. Par pašu paplašinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupu izvietošanu sabiedrotie lēma Varšavas samitā 2016. gadā, jau pēc viņa aiziešanas no amata.</p><p>2016–2022: no atklātības par trūkumiem līdz konceptam.</p><p>Kērtiss Skaparoti (Curtis Scaparrotti) 2017. gadā ASV Senātā atklāti aicināja palielināt ASV spēkus Eiropā, jo esošā klātbūtne krievijas atturēšanai nebija pietiekama. Tods Volters 2020. gadā ieviesa Eiroatlantiskās telpas atturēšanas un aizsardzības konceptu (DDA). Tieši šo doktrinālo piramīdu tālāk balstījies turpmākais alianses attīstības ceļš robežvalstīs – Baltijā.</p><p>2022–2025: Kristofers Kavoli un „katrs centimetrs”.</p><p>Pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Madrides samits pieņēma politisku lēmumu par priekšējo aizsardzību. Kavoli (Christopher Gerard Cavoli) to pārvērta konkrētos plānos. Viļņas samitā 2023. gadā apstiprinātie reģionālie aizsardzības plāni katram štābam piešķīra konkrētu teritoriju, kas jāaizstāv. Atlantijas padomē 2024. gadā viņš to formulēja ļoti trāpīgi: NATO jāuzvar uzreiz, bet jābūt gatavai uzvarēt arī ilgstošā karā.</p><p>2026: Grinkēvičs un uzvaras teorija.</p><p>Brīdlavs pateica, ka NATO atbildēs. Kavoli paziņoja, kur NATO aizstāvēs. Grinkēvičs pirmo reizi pateica, kā NATO uzvarēs.</p><p>Paradigmas maiņa: no atbrīvošanas uz neatdošanu</p><p>Līdz 2022. gadam Baltijas aizsardzības loģika bija, šķietami, visiem saprotama. Neliela sabiedroto klātbūtne kalpoja kā „stieples lamatas” (tripwire): politisks signāls, ka uzbrukums Latvijai ir uzbrukums visai aliansei. Tam sekotu plaša sabiedroto spēku “pievilkšana” un, ja tas būtu vajadzīgs, arī zaudētās teritorijas atbrīvošana vēlākā posmā.</p><p>Buča un Irpiņa skaidri un nežēlīgi parādīja, ko nozīmē šāda „pagaidu” okupācija. Baltijas valstīm, kuru ģeogrāfiskais dziļums mērāms vien dažu stundu brauciena attālumā no robežas līdz galvaspilsētām, teritorijas atdošana ar cerību to vēlāk atkarot vairs nebija pieņemama ne militāri, ne morāli.</p><p>Grinkēviča runa šo paradigmas maiņu noslēdz konceptuāli. Atturēšana vairs nebalstās draudos atriebties pēc tam (deterrence by punishment), bet pārliecībā, ka uzbrukumam tiks liegts gūt jebkādus panākumus jau pašā sākumā (deterrence by denial).</p><p>Runa kā stratēģisks vēstījums</p><p>Grinkēviča runu nevajadzētu lasīt tikai kā frāzes, kuras izsaka augstākā ranga virsnieks. Tā pati ir atturēšanas darbība. Atturēšana darbojas tikai tad, ja pretinieks tic spējai un apņēmībai – un ticība rodas no tā, ko viņš redz un dzird. Stratēģiskajā komunikācijā, pēc definīcijas viss ir vēstījus: ne tikai teiktais, bet arī tas, kurš runā, kur, kad pauž savu viedokli un ko izvēlas nepateikt. Šajā runā katrs no stratēģiskās komunikācijas elementiem ir izvēlēts apzināti.</p><p>Vēstījumu nesa nevis politiķis, bet alianses augstākais militārais komandieris – amerikāņu ģenerālis, kuru amatā virzījis pašreizējais ASV prezidents. Diskusijā viņš to uzsvēra pats. Laikā, kad Eiropā tiek apšaubīta Vašingtonas uzticība, vēstnesis pats rezonē kā daļa no vēstījuma.</p><p>Varšava savā ziņā frontes līnijas galvaspilsēta. Runu ievadīja stāsts par Polijas iestāšanos NATO 1999. gadā kā suverēnu izvēli – tiešs pretmets Kremļa naratīvam par NATO paplašināšanos kā Rietumu agresiju, kas sākās ar poļu spēku pievienošanos aliansei. Arī laika vēstījums ir vien pāris nedēļas pēc slepkavijas kodoldraudiem saistībā ar Karaļaučiem, sabotāžas un dronu incidentu fonā un brīdī, kad Vašingtonas un Briseles pieejas krievijas sankcijām, ir maigi sakot atšķirīgas. Klusēšana šādā brīdī arī būtu vēstījums, un Maskava to nolasītu kā šaubas.</p><p>Trīs vārdu saspēle – block, blunt, break – ir veidoti, lai tos atcerētos un atkārtotu, jo sevišķi angļu valodas informācijas telpā. Koncepciju, ko parasti lasa un izprot šaurs speciālistu loks, trīs B pārvērš vēstījumā, ko var nodot tālāk NATO robežvalstīs – ikviens no prezidenta un ministra līdz zemessargam un līdz pat viņa ģimenei.</p><p>NATO virsnieks Grinkēvičs ne reizi nenosauca krieviju vārdā, nenosauca skaitļus, termiņus vai vienības. Viņš uzsvēra, ka konflikts nav ne nenovēršams, ne neizbēgams. Tā ir eskalācijas vadība vārdos: pietiekami skaidri, lai atturētu, pietiekami atturīgi, lai neprovocētu asiņaino Kremļa punduri.</p><p>NATO SACEUR runa ir vērsta vienlaikus trim auditorijām: maskavai – atgādinot, ka uzbrukums būs bezjēdzīgs; alianses miljardam iedzīvotāju – „mēs kontrolējam situāciju”; un sabiedroto valdībām – ka bez investīcijām aizsardzībā un ražošanā teorija paliks tikai teorija.</p><p>Vārdi atturēt spēj tikai tad, ja tos apstiprina darbi. Mācības, spēku izvietojums, budžeti, atbilde uz katru dronu vai sabotāžu – tas viss ir daļa no tā paša vēstījuma. Ikreiz, kad darbi atpaliek no vārdiem, rodas plaisa starp teikto un darīto (say-do gap). Tieši tajā Kremlis Eiropā meklē telpu savām informācijas operācijām. Var droši prognozēt arī mēģinājumus runu pārfrāzēt kā „NATO kara plānu” – daļa Rietumu mediju virsrakstu to, diemžēl, jau ir izdarījuši Kremļa vietā.</p><p>Kā vēstījums nonāk Latvijā</p><p>Stratēģisks vēstījums iedarbojas tikai tad, ja to precīzi nodod tālāk sabiedroto valstu informācijas telpā. Aizsardzības ministrijas portāls Sargs.lv runu atspoguļoja jau tās dienā, balstoties uz starptautisko aģentūru ziņām. Publikācija uzsver galveno: teorija pirmo reizi izklāstīta publiski, tā balstās uz atturēšanu ar liegšanu, un atbilde varētu skart arī uzbrucēja vadības, apgādes un atbalsta sistēmas. Grinkeviča teiktais virmo dažādos medijos latviešu valodā.</p><p>Tomēr, raugoties plašāk, ārpus kadra paliek vismaz trīs lietas, kas Latvijai ir būtiskas.</p><p>Pirmkārt, hibrīdapdraudējumi. Grinkēvičs pats nosauca sabotāžu, dedzināšanu un hibrīduzbrukumus Eiropā par iemeslu, kāpēc uzvaras teorija publiskota tieši tagad. Diskusijā viņš ieteica to publiski attiecināt uz krieviju, tiklīdz valstij ir pietiekama pierādījumu bāze. Publiska vaininieka nosaukšana arī ir komunikācijas akts: tā paziņo agresoram, ka viņa rīcība ir redzama un tā ir izsekojama. Tas ir tieši tas hibrīdapdraudējuma posms, kurā Latvija un mūsu Baltijas kaimiņi atrodas ik dienu.</p><p>Otrkārt, ASV loma un Eiropas atbildība. Diskusijā Grinkēvičs apstiprināja, ka teorija rēķinās arī ar vienlaicīgu konfliktu Eiropā un Indijas un Klusā okeāna reģionā. Starptautiskie mediji uzsvēra, ka tā ņem vērā arī iespējami mazāku ASV iesaisti. Tas tieši skar Baltijas aizsardzības ilgtspēju un Eiropas sabiedroto spēju nodrošināt trūkstošās spējas.</p><p>Treškārt, ģeopolitiskais fons. Bez Karaļauču, sankciju un Vašingtonas svārstību konteksta runa izskatās pēc teju tehniska ziņojuma. Vienlaikus tā jātulko kā skaidrs politisks paziņojums: militārā vienprātība un atturēšanas arhitektūra spēj pārdzīvot politiskas svārstības.</p><p>Ko tas nozīmē Latvijai</p><p>Uzvaras teorija neaizstāj mūsu pašu uzdevumus, bet tieši balstās uz tiem. Ja sākumā agresors jābloķē, tad pirmajiem tas jādara tiem, kas jau ir uz vietas: Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei un sabiedroto spēkiem Daudznacionālajā brigādē Latvijā. Teorijas pirmā fāze neizdodas bez valsts, kas spēj aizstāvēt savu zemi no pirmās stundas. Un mums visi spēki jāliek visaptverošas aizsardzības virzienā..</p><p>Tas pats attiecas uz sabiedrības noturību. Hibrīdkampaņu mērķis ir salauzt gribu – mazināt atbalstu Ukrainai, iedragāt uzticēšanos aliansei un sēt šaubas par savas valsts aizsargājamību. Pret to nevar cīnīties tikai ar militāriem līdzekļiem. Pret to iedarbojas saliedētai sabiedrībai, kas zina, kā rīkoties krīzē, un nepadodas panikai vai apātijai. Milzīga nozīme šeit ir Valsts aizsardzības mācībai un Valsts aizsardzības dienestam.</p><p>Un, visubeidzot – arī mūsu pašu rīcība komunicē. Katras Zemessardzes mācības, katrs brīvprātīgais, kas pievienojas rezervistu kursam, katra publiski atklāta un skaidri iztirzāta pretinieka spēku sabotāža un katrs izpildītais aizsardzības budžeta solījums ir Latvijas atbalss Varšavā teiktajam. Ne mazāk skaidri komunicē arī neizdarītais – un te jāspēj nošķirt politisko retoriku no rīcībspējas..</p><p>Vienlaikus pēc Grinkēviča runas paliek atvērti jautājumi, par kuriem vēsrts sākt publisku debati - Baltijas valstu teritorijas aizsardzības dziļums ir ierobežots. „Bloķēt” nozīmē pietiekamu personāla, pretgaisa aizsardzības un munīcijas klātbūtni uz vietas jau šodien, nevis pēc nedēļām ilgas mobilizācijas vai sabiedroto pārdislocēšanas. Tas savukārt skaidri signalizē, ka jāpieaug šiem aizsardzības spēkiem.</p><p>Fāzēm „apturēt” un „salauzt” nepieciešama stratēģiskā izlūkošana, integrētā pretgaisa aizsardzība un tālās darbības triecienspējas, kurās Eiropa joprojām esam būtiski atkarīgi no Vašingtonas. Grinkeviča teorija balstās uz dārgu precīzo tļdarbības ieroču un lētas, masveidīgas bezpilota tehnikas apvienojumu (affordable mass). Bez Eiropas aizsardzības industrijas izrāviena šī formula paliks tikai teorija.</p><p>Šodiena nav tā diena</p><p>Brīdlava 2014. gada vārdi bija brīdinājums. Kavoli plāni bija apsolījums. Grinkēviča teorija ir kas vairāk: tā ir publiska saistība, pret kuru turpmāk mērīs alianses rīcību, reālos budžetus un militāro mācību scenārijus.</p><p>Savu runu ģenerālis noslēdza ar vārdiem, kurus vajadzētu paturēt prātā ikvienam, kurš apsver uzbrukumu NATO: „Šodiena nav tā diena.” Varšavā vēstījums ir nosūtīts. Tagad tas jāapliecina darbiem – arī Latvijā, katru dienu. Tieši no tā, cik konsekventi mēs to darīsim, būs atkarīgs, vai šāda diena nepienāks nekad.</p><p>* - NATO Sabiedroto spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā (SACEUR) ir viens no diviem alianses stratēģiskajiem militārajiem komandieriem, kurš vada Sabiedroto spēku operāciju pavēlniecību (ACO) no Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā (SHAPE) Monsā, Beļģijā.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/999/1*98GbjFlbt6229TwU6hFUvw.jpeg" /></figure><p>Oriģinālā publikācija portālā “Delfi” 2027.gada 17.oktobrī.</p><p><a href="https://www.delfi.lv/898102/versijas/120138810/mareks-matisons-bloket-apturet-salauzt-grinkevica-runa-varsava-ir-pagrieziena-punkts">Mareks Matisons: Bloķēt, apturēt, salauzt. Grinkeviča runa Varšavā ir pagrieziena punkts</a></p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=1659231aa1e9" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[How AI sees my career through a lens]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/how-ai-sees-my-career-through-a-lens-d6a32c6ba610?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/d6a32c6ba610</guid>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Sun, 05 Apr 2026 10:46:45 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2026-04-05T10:48:28.796Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<h3>How AI sees my career through a lens: “Machines of Loving Grace&quot;</h3><p>(version A #Gemini)</p><p>AI Disruption Assessment: Senior Communications Consultant<br>Analyst Note: Based on Dario Amodei’s &quot;Machines of Loving Grace&quot; and his testimony on AI safety and capabilities, we are entering a period of &quot;compressed excellence.&quot; In Amodei’s view, AI doesn’t just automate tasks; it reaches human-level performance in cognitive synthesis at an exponential rate. For a 25-year veteran, your &quot;moat&quot; is shifting from content production to high-stakes judgment.<br>1. The Exposure Scan<br> * Current AI Exposure: 65-75%. Modern LLMs (Claude 3.5 Sonnet, Gemini 1.5 Pro) can already perform drafting, research synthesis, and basic media list building at 80% of your quality level.<br> * Timeline to Disruption: 1–2 Years. Amodei’s thesis suggests that &quot;human-level&quot; reasoning in narrow domains is imminent. The &quot;core value&quot; of a junior-to-mid-level PR person is already being replaced. For a senior consultant, your value shifts from doing to deciding.<br>2. Task-by-Task Breakdown<br>| Task | Classification | AI Impact |<br>|---|---|---|<br>| Press Release Drafting | AI-REPLACEABLE | LLMs excel at standard formats and AP style. |<br>| Media Monitoring/Analysis | AI-REPLACEABLE | Real-time sentiment analysis is now native to AI. |<br>| Speechwriting (Drafts) | AI-AUGMENTED | AI provides the structure; you provide the &quot;voice&quot; and soul. |<br>| Crisis Response Strategy | AI-AUGMENTED | AI simulates 1,000 bad outcomes; you pick the survival path. |<br>| Stakeholder Relationships | HUMAN-ESSENTIAL | AI cannot take a journalist to lunch or build trust. |<br>| Ethical/Nuanced Judgment | HUMAN-ESSENTIAL | AI lacks &quot;skin in the game&quot; and true accountability. |<br>| On-camera Coaching | HUMAN-ESSENTIAL | Requires physical presence and high-fidelity EQ. |<br>3. Amodei’s Compressed Timeline: The &quot;10-in-2&quot; Effect<br>Amodei argues that biological progress is slow, but silicon progress is vertical. In PR, this means the &quot;entry-level&quot; of the profession is evaporating.<br> * The Warning: Skills that took you 10 years to master (media pitching, technical writing) are being mastered by AI in months.<br> * Field Impact: The &quot;middle&quot; of the PR agency will disappear. It will be a world of &quot;God-like&quot; senior consultants supported by massive AI swarms, with very few roles for junior staff.<br>4. Skill Value Migration<br> * Depreciating (Sell Now): Fast writing, SEO optimization, routine pitching, basic copyediting, and information retrieval.<br> * Appreciating (Buy Now): Strategic Intuition. Understanding the &quot;unspoken&quot; motivations of a CEO; navigating internal politics; complex ethical decision-making; and &quot;Centaur&quot; orchestration (managing AI agents to execute a 12-month campaign in 12 days).<br>5. The &quot;Centaur&quot; Opportunity<br>In Amodei’s framework, the winner is the human who uses AI to &quot;see further.&quot;<br> * The Centaur PR Pro: You use AI to run Monte Carlo simulations of how a specific announcement will land across 50 different demographics. You don’t write the release; you curate the 10 versions the AI wrote, using your 25 years of &quot;gut feeling&quot; to choose the one that won’t cause a PR firestorm.<br>6. Irreplaceability Audit<br>Your 25 years of experience provide something AI currently lacks: Lived Context and Accountability.<br> * An AI can suggest a response to a scandal, but it cannot stand before a board of directors and stake its reputation on that choice.<br> * The &quot;Physicality&quot; Gap: In a world of deepfakes and AI-generated noise, your physical presence in a &quot;war room&quot; becomes a premium luxury good.<br>7. Survival Score &amp; Action Plan<br>&gt; Survival Score: 7.5 / 10<br>&gt; (High survival due to seniority/relationships; low survival if you remain a &quot;producer&quot; of content.)<br>&gt; <br>Specific Action Plan:<br> * Stop &quot;Writing&quot; / Start &quot;Directing&quot;: Shift your billable hours from &quot;content creation&quot; to &quot;strategic architecture.&quot; Use Claude or Gemini to do the first 5 drafts; spend your time on the 10% of the nuance that the AI misses.<br> * Master Prompt Engineering for Crisis: Build a library of &quot;Persona Prompts&quot; (e.g., &quot;Act as a hostile investigative journalist&quot;) to stress-test your clients&#39; messaging before it goes live.<br> * Double Down on the &quot;Analog&quot;: Increase your face-to-face time with key stakeholders. As digital content becomes infinite and &quot;cheap,&quot; human-to-human trust becomes the only scarce (and expensive) resource in communications.<br> * Become an &quot;AI Ethicist&quot; for Clients: Position yourself as the consultant who knows how to use AI safely and authentically without hallucinating facts or damaging the brand’s soul.</p><p>(version B #Claude)</p><p>The interactive assessment is above — tap through all four tabs. Here&#39;s the core of what it says, bluntly:</p><p>---</p><p>**Survival score: 6.8/10. Moderately exposed, not terminally vulnerable.**</p><p>The uncomfortable truth Amodei&#39;s framework surfaces for your profile: **~58% of what you do daily is already automatable at 80%+ quality.** Press release drafting, media monitoring, pitch writing, event scenario documents — these are being commoditized *now*, not in three years. The market doesn&#39;t wait for you to feel ready.</p><p>**What saves you — specifically:**</p><p>Your three overlapping protected zones are rare in combination: (1) defense/Zemessardze comms with institutional accountability that no AI can assume, (2) Latvia/Baltic hyperlocal political and cultural context that generic models handle poorly, and (3) a public TV media persona with earned credibility. Very few PR consultants have all three.</p><p>**The real risk isn&#39;t replacement — it&#39;s price compression.** An AI-native junior producing 4x your volume at commodity tasks will undercut you unless your premium is visibly, demonstrably tied to the 42% of your work that *is* irreplaceable: crisis judgment, institutional relationships, OPSEC-sensitive communications, strategic counsel.</p><p>**The 18-month window is real.** Amodei&#39;s compressed timeline thesis means the practitioners who reposition *before* the commodity wave hits get to define the new value tier. Those who reposition *after* compete on price.</p><p>The centaur move for you specifically: **Strategic Defense Communications Conductor** — AI handles all execution, you provide the access, judgment, and accountability. Nobody in Latvia is explicitly positioning there yet.</p><p>(version C #Grok)</p><p>Amodei-Style Career Disruption Assessment: Senior PR Professional / Communication ConsultantDario Amodei’s Machines of Loving Grace (October 2024) paints a radical upside if powerful AI (smarter than Nobel-level across writing, strategy, and reasoning) arrives ~2026 and compresses decades of progress into 5–10 years.<br>darioamodei.com<br> His more recent warnings (2025–2026 interviews and The Adolescence of Technology) are brutally direct on the downside: AI will eliminate ~50% of entry-level white-collar jobs in tech, finance, law, consulting, and related fields within 1–5 years, spiking unemployment to 10–20% because cognitive work scales instantly in a “country of geniuses in a datacenter.”<br>axios.com<br> The 2023 Senate testimony flags employment effects as a cross-cutting risk without pinning exact 1–3-year role lists, but the pattern is clear: routine cognitive output gets automated fast; judgment, relationships, and high-stakes human accountability become scarcer and more valuable.<br>judiciary.senate.gov<br>You are a 25+ year senior communication consultant who already uses Claude, Gemini, Grok, DeepSeek, and ChatGPT for advisory/research. That puts you ahead of most peers. But “ahead” in a compressed timeline still means vulnerable if you stay advisory-only. Here is the honest scan.1. Your Role’s AI Exposure Today70–80% of daily tasks could already be performed by frontier models (Claude 3.5/Opus-class or equivalent) at 80%+ of your quality level. Drafting, research synthesis, monitoring, and basic ideation are essentially solved.<br>The remaining 20–30% (nuanced client context, live relationship management, crisis intuition, ethical signaling) is where your experience still dominates.<br>Current tools are not “good enough” for full replacement of a senior consultant — yet — but they are already better than most juniors and many mid-levels on volume and speed.<br>2. Timeline to Disruption (Amodei’s Acceleration Thesis Applied)Already happening (0–1 year): Entry- and mid-level production roles in PR/comms (monitoring, drafting, basic reporting) are being hollowed out. Your own firm or clients are likely already cutting headcount here.<br>1–3 years: Core tactical/execution layers of senior consulting (strategy decks, content pipelines, measurement frameworks) become AI-native. Clients will expect 5–10× output at lower cost. Pure “human drafter/advisor” value collapses.<br>3–5 years: High-level strategy and client advising face real pressure as AI agents handle multi-stakeholder simulation, real-time crisis modeling, and hyper-personalized global campaigns. Your lived experience still matters, but only if paired with AI leverage.<br>10+ years: Unlikely for full replacement of trusted senior consultants. Amodei’s long-term view is that physical-world embodiment, trust, and human meaning keep some roles (especially relationship-heavy ones) viable far longer than pure cognitive work.<br>darioamodei.com<br>Compressed-timeline warning for your field: What would have taken 20–30 years of gradual AI adoption in PR (better writing tools → better strategy tools → autonomous campaign agents) is now happening in 5–10 years. Amodei’s “country of geniuses” writes better press releases, simulates media reactions, and optimizes narratives faster than any agency team. The firms that treat AI as a junior army will outpace traditional seniors who treat it as a fancy search engine.3. Task-by-Task BreakdownTask<br>Classification<br>Why<br>Media monitoring, clipping, sentiment analysis<br>AI-REPLACEABLE<br>AI already does this 24/7 at superhuman scale and accuracy.<br>Drafting press releases, speeches, social content, op-eds<br>AI-REPLACEABLE / heavily AUGMENTED<br>Models write at professional or better level; you just edit for voice/nuance.<br>Research synthesis (audience insights, competitor scans)<br>AI-REPLACEABLE<br>Instant, exhaustive, with sources.<br>Campaign strategy &amp; messaging frameworks<br>AI-AUGMENTED<br>AI generates 10 options in minutes; your judgment picks/refines the winning one.<br>Client advising, workshops, C-suite presentations<br>HUMAN-ESSENTIAL<br>Trust, body language, live Q&amp;A, reading the room — irreplaceable.<br>Media pitching &amp; relationship management<br>HUMAN-ESSENTIAL<br>Journalists and executives still respond to trusted humans, not bots.<br>Crisis communication planning &amp; real-time execution<br>AI-AUGMENTED / HUMAN-ESSENTIAL<br>AI simulates scenarios brilliantly; you make the ethical call and own the accountability.<br>Measurement, ROI reporting, dashboarding<br>AI-REPLACEABLE<br>Automated in real time.<br>Event conceptualization &amp; stakeholder alignment<br>AI-AUGMENTED<br>AI plans logistics; you handle politics and serendipity.<br>4. Skills That Depreciate (Losing Value Every Month)Routine writing and content production<br>Basic research and synthesis<br>Junior-level execution and delegation<br>Generic strategic templates<br>These are now commodities. Your 25 years of doing them manually is no longer a differentiator.<br>5. Skills That Appreciate (Becoming More Valuable)High-stakes judgment under ambiguity<br>Deep client empathy and long-term trust networks<br>Ethical navigation in polarized environments<br>Cross-cultural/political nuance from lived experience<br>Ability to translate AI output into human-meaningful action and accountability<br>Amodei (and his sister Daniela) explicitly note that soft skills — communication, emotional intelligence, compassion — grow in value as AI handles the cognitive heavy lifting.<br>linkedin.com<br>6. The “Centaur” OpportunityYou become the human who rides the AI horse. Use models to generate 10× volume (campaign variants, scenario trees, personalized stakeholder maps). You provide the final 10% that clients actually pay for: taste, trust, ethics, and ownership. Centaurs in consulting already bill more, win bigger retainers, and move faster than pure humans or pure AI. Your existing AI usage is the foundation — now scale it from “advisory/research” to “orchestration engine.”7. Competitor ScanYes. PR agencies and solo consultants who have gone full centaur are already outperforming traditional seniors. They deliver faster turnaround, more data-driven insights, and 24/7 monitoring while charging premium rates for the human overlay. Entry-level roles are disappearing; the new on-ramp is “AI-fluent strategist.” If you’re still reviewing every draft manually instead of prompting an agent swarm, you are the old way.8. Irreplaceability Audit: What NO AI Can Replicate (Yet)Your personal relationships and earned trust with journalists, executives, and clients<br>Intuitive pattern recognition from 25+ years of real crises (AI has data but not scar tissue)<br>Moral authority and accountability — clients want a human to blame/rely on when it matters<br>Embodied presence in rooms where body language and shared history decide outcomes<br>Genuine creativity rooted in lived human experience rather than statistical recombination<br>These are your moat.Overall Survival Score: 7.5/10You are not entry-level fodder (the 50% Amodei warns about). Your experience and current AI use give you runway. But you are not yet a true centaur, so you are exposed to faster, AI-native competitors in the 3–5 year window. Score drops to 5/10 if you treat AI as a nice-to-have research tool; rises to 9/10 if you fully re-engineer your practice around it.Specific Action Plan to Move from Vulnerable to Irreplaceable (Next 12–18 Months)Month 1–3: Go from user to orchestrator<br>Build or adopt AI agent workflows (Claude Projects + custom instructions + multi-model routing) for 80% of production work. Measure output: aim for 3–5× client deliverables with same headcount.<br>Month 4–6: Productize the centaur offering<br>Launch “AI-augmented strategic comms” retainers that explicitly promise faster, data-richer campaigns with your senior judgment as the differentiator. Price at premium.<br>Month 7–9: Double down on human moat<br>Invest time in high-touch client offsites, media roundtables, and crisis simulations where your presence is the product. Document case studies that highlight “AI did the heavy lifting; I made the call.”<br>Month 10–12: Build public proof<br>Publish or speak on “How senior communicators stay irreplaceable in the AI era” — position yourself as the expert who has already adapted.<br>Ongoing: Track one metric quarterly — % of billable value that comes from AI-augmented vs. pure-human work. Target 70%+ augmented by end of 2026.<br>Bottom line, per Amodei: the tsunami is visible on the horizon. You have the experience and the tools to surf it instead of being swept away. The only question is whether you re-architect your practice fast enough to turn 25 years of human capital into leverage over a country of geniuses in a datacenter. The window is 1–3 years to become indispensable. Start today.</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=d6a32c6ba610" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Nākotnes Skaņu Celiņš.]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/n%C4%81kotnes-ska%C5%86u-celi%C5%86%C5%A1-4ebf48707377?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/4ebf48707377</guid>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Thu, 16 Oct 2025 14:48:48 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2025-10-28T12:37:21.368Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<h3>Kā vienotas valodas reklāmas var atbrīvot Latviju no patiesās <em>akustiskās vardarbības</em>.</h3><p>/ Mareks Matisons /</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*RJ6AyTihXKQ2kMI5cQUlVg.png" /></figure><p>Latvija nav tikai teritorija. Latvija visupirms ir valoda. Ir nepārprotami skaidrs, ka Valsts pastāv tik ilgi, cik dzīva ir tās valoda publiskajā telpā. Nevis tikai literatūrā vai ģimenē, bet ielās, veikalu skatlogos, radio viļņos, sabiedriskajā transportā un — jā — arī reklāmā.</p><p>Latvija nevar atļauties greznību būt neitrāla. Īpaši laikā, kad pasaules kārtību izaicina agresija, dezinformācija un hibrīdkarš, kurā ieroči ir ne tikai tanki, bet arī vārdi. Tieši tāpēc šodien ir būtiskāk nekā jebkad iepriekš skaidri pateikt: komercreklāmai Latvijā būtu jāraida tikai latviešu valodā un citās Eiropas Savienības valodās. Iebrucēju valoda — kā agresorvalsts instrumentāls pagarinājums — nevar un nedrīkst ieņemt vietu Latvijas publiskajā akustiskajā telpā.</p><p>Es riskēju tikt pievienots “langistiem”, ar to saprotot aktīvu pozīciju Latviešu valodas vadošās lomas iedzīvināšanu. Lai nu tā būtu. Piebildīšu, ka akustiskā vide nav abstrakta filozofiska problēma — tā ir Latvijas ikdienas realitāte 2025. gadā, kad krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās jau ceturto gadu un mūsu valstī joprojām publiskā vidē tiek translēts saturs kurā tiek pamatota mūsu kaimiņvalsts iznīcināšana, kurā attaisnots terors, kurā sludina, ka mūsu visu Valsts esot “mākslīgs veidojums”.</p><p><strong>Konteksts. Reklāmas telpa.</strong></p><p>Reklāmas telpa ir akustiskā un vizuālā vide, kas veido mūsu ikdienas uztveres fonu, ietekmē domāšanas modeļus un nosaka, kādas valodas mēs uzskatām par “normālām”, “pieņemamām”, “prestižām”. Tā ir populārās kultūras nesēja, vēstījuma forma, kas ietekmē uztveri par vidi, sabiedrību, vērtībām. Tā ārkārtīgi lielā mērā nosaka, kādā valodā sabiedrība domā un reaģē. Kad agresorvalsts valoda skan no katra reklāmas ekrāna, atskan tirdzniecības centrā, pavada mūs sabiedriskajā transportā, tā kļūst par neapzinātu normu. Un normas veido attieksmi.</p><p>Ja šis skaņas fons ir latvisks — tas nozīmē, ka arī doma, emocija un sabiedrības refleksi kļūst latviski. Mēs stiprinām vienotu informatīvo telpu, kurā nav šaubu, ka Latvija ir Rietumu kultūrtelpas daļa, nevis padomijas mentalitātes atvase.</p><p>Ja šis fons ir sajaukts, ja to piesārņo agresorvalsts valoda, mēs ieaudzinām sabiedrībai pretrunas — valsts runā vienā valodā, bet reklāma citā. Tā mēs pieļaujam paššķelšanos. Tieši tā dzimst paralēlas informatīvās pasaules — valoda tiek lietota kā “maigās varas” instruments, ar kura palīdzību slepkavu un izvarotāju režīms uztur ietekmi bijušajās padomijas impērijas teritorijās. Latvijas gadījumā — tā ir skaņa, kas atgādina par okupāciju, par vēsturisku pārkrievošanu, par apspiestību un nepiederību pašiem sev. Tā ir agresijas forma, kas neredzami, bet iedarbīgi turpina šķelt sabiedrību. Tā grauj uzticību Latvijas valstij un vājina latviešu valodas pozīcijas, padarot to par vēl vienu opciju, nevis vienīgo normu.</p><p>2022.gada 24. februāris mainīja Eiropas drošības arhitektūru. Kremļa režīms uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pārkāpjot visas starptautiskās tiesību normas. Vairāk nekā 100 000 Ukrainas civiliedzīvotāju nogalināti, simtiem tūkstošu ievainoti, miljoniem pārvietoti. Pilsētas iznīcinātas līdz pamatiem. Ukrainas bērni deportēti uz krievzemi. Sistēmātiska izvarošana kā kara ierocis. Kultūras genocīds.</p><p>Šajā kontekstā krievu valodas klātbūtne Latvijas publiskajā telpā nav vairs “multikulturālisma jautājums”. Tā ir kolaborācija ar agresorvalsts kultūras ekspansiju. Nav runa par to, ka katrs krieviski runājošais cilvēks atbalsta slepkavvalsts agresiju — protams, ka nē. Bet valoda publiskajā telpā nav privāta lietojuma jautājums, tā ir politiska, simboliska, stratēģiska izvēle.</p><p>Kad Ukrainas bērni mirst no krievijas raķetēm, kad Ukrainas pilsētas tiek pārvērstas par drupām, kad kremļa propagandisti televīzijā aicina “atņemt Latvijai eksistences tiesības”, tad krievu valoda reklāmā Rīgas un Daugavpils ielās nav nekaitīga “valodas daudzveidība”. Tā ir šīs agresijas normalizēšana.</p><p><strong>Cienīt valsti — runāt tās valodā</strong></p><p>Reklāma ir attieksme. Ja reklāmdevējs izvēlas valsti, kurā darboties, viņam jāizvēlas arī tās valoda. Latvijas gadījumā — tā ir latviešu valoda. Tās neaizstājamība publiskajā telpā nav tikai Satversmes prasība. Tā ir pašcieņas pazīme. Ja vēlamies, lai Latvija ir droša, vienota un latviska valsts — tad arī tās publiskajai skaņai jābūt latviskai. Ja vēlamies mazināt agresorvalsts ietekmi, mums nav jācīnās ar vējiem — pietiek izslēgt skaņu, kas tos nes.</p><p>Un šo skaņu mēs varam kontrolēt. Ar valodu. Ar reklāmas politiku. Ar likumu. Ar drosmi pateikt: Latvija ir valsts, kur reklāma skan latviski.</p><p>Divvalodīga reklāmas telpa diemžēl sūta skaidru signālu — abas valodas ir vienlīdz labas. Bet apstāsimies uz mirkli, un paskatīsimies patiesībai acīs. Vai tiešām tā ir 2025. gada realitāte? Vai valoda, kurā kremļa propaganda attaisno genocīdu Ukrainā, kara noziegumus Bučā, Mariupolē, Irpiņā, var būt tikpat leģitīma kā ES dalībvalsts valoda?</p><p>Nav runa par diskrimināciju pret cilvēkiem, kuri runā krieviski. Runa ir par valodas statusu publiskajā telpā. Krievu valoda pati par sevi ir bagāta kultūras valoda ar izcilu literatūras mantojumu. Bet tā ir arī kremļa mafiozā režīma valsts valoda, un pašlaik šī valsts veic genocīdu pret ukraiņu tautu. Šis konteksts nav nodalāms no valodas klātbūtnes publiskajā telpā.</p><p>Sabiedrība, kurā reklāma ir vienā valodā — valsts valodā — kļūst drošāka, vienotāka, skaidrāka. Mēs izbeidzam tulkošanu galvā, mēs novēršam stāvokli, kurā cilvēks nejūtas piederīgs savai valstij, jo nespēj saprast, kas tiek tirgots viņa paša pilsētas ielā. Un pats galvenais — mēs beidzot pārstājam pielāgoties un sākam prasīt cieņu. No uzņēmējiem. No reklāmdevējiem. No sabiedrības..</p><p><strong>Akustiskās vardarbības fenomens</strong></p><p>Termins “akustiskā vardarbība” var šķist pārspīlēts, bet tas atspoguļo reālu fenomenu. Kad cilvēki, kuri ir pieredzējuši psihisku vai fizisku vardarbību noteiktā valodā, dzird to publiskajā telpā, tas var izraisīt traumatiskas reakcijas.</p><p>Ukraiņiem, kas bēguši no kara un dzīvo Latvijā, krievu valoda asociējas ar okupantiem, kuri nogalināja viņu tuvus cilvēkus. Latviešiem, kuru ģimenes tika deportētas uz Sibīriju, krievu valoda asociējas ar NKVD protokoliem un čekas pratināšanām. Poļiem — ar Katiņas masu kapsētām. Lietuviešiem — ar 1991. gada janvāra barikādēm un tankiem Viļņā un to pašu apspiešanas pieredzi desmitgažu laikā, no kādas cieta visas trīs Baltijas valstis kopā..</p><p>Vai tā ir racionāla reakcija? No psiholoģiskā viedokļa — pilnīgi. Trauma netiek atslēgta ar loģiku. Un ja valsts var mazināt šīs traumas aktualizāciju publiskajā telpā, tai tas ir jādara. Turklāt akustiskā vardarbība darbojas arī otra virzienā. Agresorvalsts propaganda izmanto krievu valodu kā koloniālu ietekmes mehānismu. “Kur skan krievu valoda, tur ir krievijas interešu sfēra” — šis ir skaidrs un bieži akcentēts kremļa ārpolitikas vēstījums. Samazinot krievu valodas klātbūtni publiskajā telpā, Latvija mazina slepkavu režīma iespējas izmantot šo sviru savā propagandas karā..</p><p><strong>Bizness. Kopējais budžets.</strong></p><p>Lai izprastu piedāvātā risinājuma spēku, vispirms ir jāapzinās reklāmas tirgus patiesais mērogs un ietekme. Reklāma nav tikai īss, informatīvs paziņojums starp dziesmām vai televīzijas pārraidēm. Tā ir spēcīga industrija, kas ar ievērojamu finansiālo jaudu aktīvi veido mūsu uztveri, vērtības un, pats galvenais, mūsu ikdienas vizuālo un akustisko vidi.</p><p>Latvijas Reklāmas Asociācija (LRA) ir apkopojusi Latvijas mediju reklāmas tirgus datus par 2024. gadu. Salīdzinot ar 2023. gadu, reklāmas tirgus apjoms ir pieaudzis par 7,4%, sasniedzot 92.9 miljonus eiro.</p><p>Šī summa nav tikai sausa aile bilancē; tie ir finansiāli instrumenti, kas katru dienu nosaka, ko mēs redzam un dzirdam publiskajā telpā. Reklāmas tirgus nav pasīvs sabiedrības valodu lietojuma spogulis; tas ir aktīvs dzinējs, kas šo lietojumu veido, nostiprina un padara komerciāli izdevīgu. Un tomēr skaitliski Latvijas tirgus ir mazs — 1,8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem tiešā auditorija ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem ir vēl mazāka. Dalot šo tirgu divās valodu grupās, mēs vēl vairāk to sadrumstalojam.</p><p>Pašreizējais divvalodu reklāmas tirgus modelis, kurā latviešu un krievu valoda funkcionē kā divas paralēlas sistēmas, ir dziļi kaitīgs Latvijas nacionālajām interesēm. Pirmkārt, tas uztur un leģitimē krievu valodu kā līdzvērtīgu publiskās saziņas valodu, tādējādi apzināti bremzējot sabiedrības integrācijas procesus un nostiprinot informatīvo segregāciju.</p><p>Otrām kārtām, tas rada stabilu ekonomisko pamatu tiem medijiem, kuru biznesa modelis ir balstīts tikai un vienīgi uz krievu valodas auditoriju, tādējādi uzturot vidi, kas ir labvēlīga kremļa informatīvās ietekmes kanālu pastāvēšanai. Treškārt, tas mākslīgi sadārdzina mārketinga kampaņas uzņēmumiem, kuri ir spiesti tērēt resursus divu atsevišķu, lingvistiski un kulturāli atšķirīgu vēstījumu radīšanai, vienlaikus vājinot vienota nacionālā zīmola un tirgus telpas veidošanos. No komerciālā viedokļa vienvalodas reklāmas tirgus ir efektīvāks — resursi tiek koncentrēti uz kvalitatīvu, mērķtiecīgu komunikāciju vienā valodā.</p><p>Katrs eiro, kas tiek ieguldīts reklāmā krievu valodā, ir tiešs ieguldījums krievu valodas publiskās telpas uzturēšanā un paplašināšanā. Tas iedarbina bīstamu cēloņsakarību ķēdi. Uzņēmumi, vadoties pēc šķietami pragmatiska mērķa sasniegt krievvalodīgo auditoriju, investē līdzekļus reklāmā krievu valodā. Šīs investīcijas nodrošina finansiālo dzīvotspēju un rentabilitāti krievvalodīgajiem medijiem. Savukārt šo mediju pastāvēšana un popularitāte, savukārt, nostiprina informatīvo segregāciju un uztur krievu valodu kā prestižu un komerciāli nozīmīgu valodu publiskajā telpā. Gala rezultātā tiek sistemātiski kavēta gan latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanās, gan sabiedrības ilgtermiņa saliedētība. Bet mēs varam pagriezt šo naudas straumi citā gultnē. Novirzot to vienotā, latviskā tirgū, mēs burtiski izžāvēsim purvu, kurā zeļ segregācija. Pamats šim mehānismam sabruks pats no sevis..</p><p><strong>Mīti par vienvalodas telpu</strong></p><p>“Bizness cietīs, jo nevarēs sasniegt krievvalodīgo auditoriju.” Šis ir viens no izplatītākajiem, taču arī ekonomiski visvājāk pamatotajiem argumentiem. Patiesībā vienots, uz ES valodām balstīts reklāmas tirgus ilgtermiņā būs efektīvāks, lētāks un ilgtermiņā inovatīvāks. Pašlaik uzņēmumi ir spiesti tērēt ievērojamus resursus, lai veidotu, adaptētu un izvietotu divas paralēlas reklāmas kampaņas divās dažādās valodās. Pārejot uz vienotu tirgu, viss reklāmas budžets — 92.9 miljoni eiro gadā — tiks koncentrēts vienā informatīvajā telpā. Tas ne tikai samazinās izmaksas, bet arī palielinās konkurenci un spiedienu uz kvalitāti un radošumu latviešu valodā radītajā saturā.</p><p>Vēl būtiskāk — šī reforma piespiedīs uzņēmumus beidzot uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus vienā — valsts — valodā. Tā vietā, lai uzturētu lingvistisko segregāciju, bizness kļūs par spēcīgu integrācijas dzinējspēku, veicinot latviešu valodas apguvi un lietošanu ikdienā. Auditorija nekur nepazudīs; mainīsies tikai saziņas valoda, kas ilgtermiņā stiprinās gan tirgu, gan sabiedrību.</p><p>Latvijas tirgus ir tik mazs, ka neviens liels starptautisks uzņēmums nepārtrauks darbību vienīgi valodas prasību dēļ. Ja Latvijas tirgus ir patiesi komerciāli interesants un izdevīgs, tajā paliks. Ja nav — aizies ne valodas, bet ekonomikas vai valsts nodokļu politikas dēļ.</p><p>Šeit varam paredzēt, ka Latvijas mediju telpa dabiski, tirgus straumes, nevis administratīvu lēmumu ietekmē, kļūst latviskāka, integrētāka un noturīgāka pret ārējo informatīvo ietekmi. Nacionālie, latviskie mediji saņem papildu finanšu injekciju, kas ļauj tiem radīt kvalitatīvāku saturu un veiksmīgāk konkurēt piesātinātajā un sarežģītajā informācijas tirgū.</p><p>“Tā ir diskriminācija pret krievvalodīgajiem.” Šis arguments tiek pilnībā atspēkots, izmantojot Eiropas Savienības oficiālo valodu ietvaru. Piedāvātais regulējums nav vērsts pret kādu konkrētu etnisko grupu vai valodu. Tas ir principiāls lēmums par Latvijas piederību Eiropas ģeopolitiskajai un informatīvajai telpai. Tas aizsargā visu Latvijas patērētāju fundamentālās tiesības saņemt informāciju valsts valodā, kas ir jebkuras nacionālas valsts pamatprincips. Ja reklāmdevējs vēlēsies izmantot kādu citu valodu, viņam būs pieejamas 23 citas ES oficiālās valodas, kas nepārprotami pierāda šī principa ne-etnisko un proeiropeisko būtību. Runa nav par aizliegumu, bet gan par spēles noteikumu maiņu, kas atbilst nacionālas un eiropeiskas valsts interesēm.</p><p>“Tas ir pretrunā ar vārda brīvību un brīvo tirgu.” Ir svarīgi saprast, ka komerciālā runa (commercial speech) nav absolūta un demokrātiskās sabiedrībās vienmēr ir bijusi regulēta sabiedrības interešu vārdā. Nevienam nerodas jautājumi par to, kāpēc pastāv stingri ierobežojumi tabakas, alkohola, recepšu medikamentu un azartspēļu reklāmai. Šie ierobežojumi ir pieņemti, lai aizsargātu sabiedrības veselību un labklājību.</p><p>Valodas regulējums komercreklāmā manā ieskatā būs identisks sabiedrības interešu aizsardzības mehānisms. Tikai šajā gadījumā aizsargājamais labums ir nacionālā informatīvā telpa, valsts valoda un sabiedrības saliedētība. Arī Francijas pieredze, kuras “Tubona likums” sākotnēji saskārās ar Eiropas Komisijas iebildumiem par brīvā tirgus principu iespējamu pārkāpumu, bet galu galā tika atzīts par leģitīmu, pierāda, ka šādi nacionālās intereses aizsargājoši regulējumi ir iespējami un savienojami ar ES tiesībām. Brīvais tirgus nenozīmē anarhiju; tas funkcionē valsts noteiktā tiesiskā un vērtību ietvarā.</p><p><strong>Labā prakse. Eiropā un pasaulē</strong></p><p>Mūsu ziemeļu kaimiņa Igaunijas pieredze valodas politikas jomā ir tiešs un stimulējošs paraugs Latvijai. Igaunijas Valodas likuma mērķis ir skaidri definēts — “attīstīt, saglabāt un aizsargāt igauņu valodu un nodrošināt tās lietošanu kā galveno saziņas valodu visās publiskās dzīves jomās”. Šis mērķis tiek konsekventi īstenots arī reklāmas jomā. Likums jau tagad nosaka, ka visām izkārtnēm, ceļa norādēm un āra reklāmām ir jābūt igauņu valodā, pieļaujot tulkojumu svešvalodā tikai tad, ja igauņu teksts ir primārs un nav mazāk pamanāms.</p><p>Taču Igaunija neapstājas pie sasniegtā un risina tieši to pašu “akustiskās vardarbības” problēmu, ar kuru saskaras Latvija. Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai likumprojektu, kas paredz būtisku soli uz priekšu — ierobežot svešvalodu (galvenokārt krievu un angļu) audio reklāmu tirdzniecības centros un citās publiskās vietās, nosakot, ka tās apjoms nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā audio reklāmas laika. Mērķis ir “palielināt igauņu valodas redzamību un dzirdamību publiskajā telpā”. Šī proporcija 80/20 ir gudrs un pragmatisks kompromiss, kas nodrošina valsts valodas absolūtu dominanci, bet nav interpretējams kā absolūts aizliegums, tādējādi to ir vieglāk aizstāvēt gan politiski, gan juridiski. Igaunijas piemērs ir gatava “<em>ceļa karte</em>” Latvijai, kas demonstrē praktisku un mūsdienīgu risinājumu identiskai problēmai.</p><p>Francijas piemērs, savukārt, ir spēcīgs arguments, kas atspēko tēzi, ka tikai “mazas un par sevi nepārliecinātas” nācijas nodarbojas ar valodas aizsardzību. Francija, viena no ES dibinātājvalstīm un pasaules kultūras lielvarām, jau kopš 1994. gada ar tā dēvēto “Tubona likumu” (<em>Loi Toubon</em>) konsekventi aizsargā savu valodu komerciālajā apritē. Šis likums nosaka obligātu franču valodas lietošanu visās reklāmās, produktu marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā komerciālajā komunikācijā.</p><p>Būtiski, ka Francija šo politiku īsteno, lai aizsargātu savu valodu primāri no angļu valodas ietekmes. Ja savas daudzmiljonu nācijas un neapstrīdamā plašā valodas kultūras mantojuma aizsardzība un protekcionisms ir pieņemams un pašsaprotams Francijai, tad Latvijai ir nesalīdzināmi spēcīgāks morālais, politiskais un nacionālās drošības pamatojums aizsargāt savu valodu no agresorvalsts valodas dominances. Francijas piemērs arī parāda, ka šāda politika ir pilnībā savienojama ar dalību ES vienotajā tirgū.</p><p>Kanādas Kvebekas provinces pieredze angliski runājošās Ziemeļamerikas ielenkumā ir iedvesmojošs stāsts par neatlaidīgu un veiksmīgu cīņu par savas valodas un identitātes saglabāšanu. Kvebekas “Franču valodas harta” (Bill 101) ir centrālais likums, kas jau kopš 1977. gada nodrošina franču valodas dominanci visās publiskās dzīves jomās, ieskaitot komerciju un reklāmu, ar mērķi stiprināt “Kvebekas sabiedrības kohēziju”. Šis piemērs kalpo kā vēsturisks precedents, kas apliecina, ka ilgtermiņa, konsekventa un drosmīga valodas politika spēj mainīt pat šķietami negrozāmu un bezcerīgu situāciju un nodrošināt nacionālās valodas vitalitāti nākamajām paaudzēm.</p><p>Analizējot šos starptautiskos piemērus, atklājas kāda būtiska kopīga iezīme. Gan Francija, gan Igaunija savu valodas aizsardzības politiku pamato ne tikai ar nacionālās identitātes saglabāšanu, bet arī ar universālu un juridiski spēcīgu argumentu — patērētāju tiesībām. Tiek uzsvērts, ka ikvienam patērētājam ir tiesības saņemt pilnīgu, nepārprotamu un viegli saprotamu informāciju par precēm un pakalpojumiem valsts valodā. Šis juridiskais ietvars padara valodas politiku atbilstošu Eiropas Savienības tiesību normām, kas augstu vērtē tieši patērētāju aizsardzību. Tādējādi nacionālās valodas politika tiek “imunizēta” pret kritiku par brīvā tirgus kropļošanu vai minoritāšu tiesību pārkāpumiem, jo tā tiek ietērpta universāli atzītā un aizsargātā vērtībā. Latvijai, pieņemot līdzīgu regulējumu, manā ieskatā, jāizmanto tieši šī — pārbaudītā un veiksmīgā argumentācija, lai nodrošinātu tā ilgtspēju un arī starptautisko leģitimitāti ES iekšienē.</p><p>Katra no valstīm ir atradusi savai situācijai atbilstošu līdzsvaru, taču pamatmērķis ir vienots — nodrošināt nacionālās valodas dominanci publiskajā telpā, tādējādi stiprinot gan savu nacionālo identitāti, gan sabiedrības saliedētību, gan patērētāju tiesības.</p><p><strong>Nobeigums. Cerība par atbrīvošanos.</strong></p><p>Pašreizējā situācija, kurā Latvijas publisko telpu, īpaši tās akustisko dimensiju, piesārņo agresorvalsts valodā raidoša komercreklāma, ir nacionālās pašcieņas un drošības jautājums. Tā ir ikdienišķa, bet tādēļ ne mazāk bīstama postkoloniālisma izpausme, kas kavē mūsu kā nobriedušas un eiropeiskas nācijas attīstību.</p><p>Vienvalodas (vai, precīzāk, ES valodu) reklāmas tirgus ir racionāls, ātrs un efektīvs mehānisms, kā mazināt slepkavijas agresorvalsts ietekmi. Tas nav diskriminācija, tas ir valstiskums. Tas nav nacionālisms, tā nešaubīgi ir pašsaglabāšanās. Tas nav izolācija, tas ir integrācija Eiropas tiesiskajā telpā. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. Mūsu sabiedriskā telpa ir Eiropas sabiedriskā telpa. Un Eiropā iebrucēju valodai nav vietas.</p><p>Ir pienācis laiks spert drosmīgu, stratēģisku soli. Ir laiks izdarīt izvēli par labu savai valstij, savai valodai un savai piederībai Eiropai. Latvijas misija ir beidzot pāršķirt postkoloniālisma lappusi un pašiem noteikt savas nākotnes skaņu celiņu — skaidru, nepiesārņotu un latvisku.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*2uWuyjP04_muBcS0gCJa_w.png" /><figcaption>Mareks Matisons — digitālās komunikācijas un sabiedrisko attiecību praktiķis ar pieredzi vairāk nekā divdesmit gadu garumā — foto Maris-Lazdāns.</figcaption></figure><p>[ viedokļraksts vēlāk publicēts portāla “Delfi” sadaļā #Versijas — 2025.gada 28.oktobrī : <a href="https://www.delfi.lv/898102/versijas/120092908/mareks-matisons-ka-vienotas-valodas-reklamas-var-atbrivot-latviju-no-patiesas-akustiskas-vardarbibas">https://www.delfi.lv/898102/versijas/120092908/mareks-matisons-ka-vienotas-valodas-reklamas-var-atbrivot-latviju-no-patiesas-akustiskas-vardarbibas</a> <strong>Mareks Matisons: Kā vienotas valodas reklāmas var atbrīvot Latviju no patiesās akustiskās vardarbības</strong> ]</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=4ebf48707377" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[The Case for “Homeland” Over “Domestic”: A Linguistic and Cultural Argument]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/the-case-for-homeland-over-domestic-a-linguistic-and-cultural-argument-1f6d68ef3dc9?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/1f6d68ef3dc9</guid>
            <category><![CDATA[strategic-foresight]]></category>
            <category><![CDATA[nato-cimic]]></category>
            <category><![CDATA[nato]]></category>
            <category><![CDATA[nato-cooperation]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Wed, 17 Sep 2025 17:43:21 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2025-09-17T17:43:21.487Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*9TnDfp8qGmlIaiNbyqcpHA.png" /></figure><p>Language is not merely a tool for communication; it carries deep cultural, emotional, and historical significance. The choice between “domestic” and “homeland” is not just a matter of semantics — it reflects how we perceive our roots, identity, and sense of belonging. While “domestic” is often used in bureaucratic or economic contexts (“domestic policy,” “domestic market”), “homeland” evokes a richer, more personal connection to one’s country, culture, and people.</p><p><strong>Emotional and Cultural Resonance</strong></p><p>The word “homeland” carries an intrinsic emotional weight that “domestic” lacks. It conjures images of ancestral soil, shared heritage, and collective memory — concepts vital to national and cultural identity. For instance, phrases such as “defending the homeland” or “returning to the homeland” evoke stronger emotions than “domestic affairs.” The latter feels cold and administrative, reducing one’s country to a mere legal or economic entity. In contrast, “homeland” acknowledges the emotional bonds people have with their native land, making it a more appropriate term in discussions of patriotism, migration, and cultural preservation.</p><p><strong>Historical and Political Significance</strong></p><p>Historically, the term has been used in pivotal political and literary contexts to invoke sovereignty and belonging. It appears in foundational national documents, poetry, and revolutionary rhetoric, reinforcing its importance in shaping collective identity. For example, the concept of a “homeland” was central to anti-colonial movements, in which oppressed peoples fought for the right to reclaim their homeland, not just for domestic governance. Meanwhile, “domestic” is often associated with internal policies that are detached from emotional or historical struggles. By favoring “homeland,” we honor the sacrifices and narratives that define nations.</p><p><strong>Linguistic Precision and Avoidance of Ambiguity</strong></p><p>Another issue with “domestic” is its ambiguity. It can refer to household matters (“domestic chores”), internal affairs (“domestic policy”), or even domesticated animals (“domestic cats”). This vagueness dilutes its impact when discussing national identity. However, “homeland” is unambiguous — it specifically denotes one’s native country or region. In legal and political discourse, precision is crucial, and “homeland” provides clarity where “domestic” fails. For instance, “homeland security” clearly conveys the protection of national sovereignty, whereas “domestic security” could be misinterpreted as neighborhood safety.</p><p><strong>Strengthening National and Cultural Unity</strong></p><p>A nation is more than a geographic or political entity; it is a shared idea. Homeland reinforces this idea by emphasizing communal ties, whereas domestic reduces a country to a jurisdictional space. When leaders speak of the homeland, they invoke collective responsibility and pride. This linguistic choice can foster solidarity, especially in diverse societies where unity is essential. For diaspora communities, homeland preserves a connection to their roots, whereas domestic would inaccurately portray their relationship with their country of origin as purely bureaucratic.</p><p><strong>Counterarguments and rebuttals:</strong></p><p>Some might argue that “domestic” is more neutral and therefore preferable in formal contexts. However, excessive neutrality can strip language of the passion necessary for civic engagement. Others may claim that “homeland” has been politicized (e.g., the U.S. Department of Homeland Security), but this does not diminish its fundamental meaning; rather, it proves its power. Rather than abandoning the term, we should reclaim its positive connotations.</p><p><strong>Conclusion: Reclaiming the Language of Belonging</strong></p><p>Words shape thought, and thought shapes action. By choosing “homeland” over “domestic,” we affirm that a country is more than its policies; it is a living, breathing cultural entity tied to its people’s hearts. While “domestic” has its place in technical discussions, “homeland” should dominate cultural, historical, and patriotic discourse. It is time to embrace language that reflects our deepest connections to the land we call home.</p><p>/ this essay was prepared for CIMIC<a href="https://www.cimic-coe.org/events/acfc-2025/"> Foresight Conference</a> 2025 /</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=1f6d68ef3dc9" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Nākotne, kas nāca 70 gadus. Kā attīstījās mākslīgais intelekts]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/n%C4%81kotne-kas-n%C4%81ca-70-gadus-k%C4%81-att%C4%ABst%C4%ABj%C4%81s-m%C4%81ksl%C4%ABgais-intelekts-2afc20979e18?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/2afc20979e18</guid>
            <category><![CDATA[mākslīgais-intelekts]]></category>
            <category><![CDATA[artificial-intelligence]]></category>
            <category><![CDATA[lsm-tehnoloģiju-rubrikas]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Thu, 06 Feb 2025 20:34:37 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2025-02-06T20:34:37.843Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<p>Lai arī mākslīgā intelekta (MI) pirmsākumi meklējami vairāku desmitu gadu senā pagātnē, tomēr nesenais lēciens tā attīstībā ir kaut kas pārsteidzošs — lielie valodas modeļi (angliski lieto saīsinājumu LLM) ir krasi mainījuši mūsu izpratni par to, ko datori spēj paveikt. Pēdējie gadi iezīmējušies ar to, ka nu šie modeļi ir pieejami publiski un tos var izmantot ikviens, kam ir piekļuve internetam. Bet kāds bija ceļš līdz tam?</p><blockquote>Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par vienu no mūsdienu pasaules diskutētākajām tēmām. Tam ir pamats — MI tehnoloģijas cenšas atdarināt cilvēka intelekta spējas, tostarp mācīšanos, spriestspēju un lēmumu pieņemšanu.</blockquote><blockquote>MI vēsture aizsākas 20. gadsimta piecdesmitajos gados. 1950. gadā britu matemātiķis un datorzinātnes pionieris Alans Tjūrings publicēja nozīmīgo rakstu “Computing Machinery and Intelligence”, uzdodot fundamentālu jautājumu: “Vai mašīnas var domāt?” Viņš izstrādāja slaveno Tjūringa testu — vienu no pirmajiem kritērijiem mašīnu intelektuālo spēju novērtēšanai. Tests izaicināja datorzinātniekus radīt programmu ar tādām sarunvalodas spējām, kas būtu neatšķiramas no cilvēka. Mūsdienu MI asistenti un čatboti, šķiet, jau varētu izturēt šo testu.</blockquote><blockquote>1956. gads iezīmēja MI kā zinātnes nozares dzimšanu, kad Dārtmutas konferencē Džons Makkartijs, Marvins Minskis, Nāteins Ročesters un Klods Šenons ieviesa terminu “mākslīgais intelekts”. Tā laika zinātnieki optimistiski paredzēja, ka pilnvērtīgs mašīnu intelekts tiks radīts dažu desmitgažu laikā.</blockquote><blockquote>Mūsdienās MI attīstībā īpašu vietu ieņem lielie valodas modeļi (LLM). Šie modeļi, kas apmācīti ar miljoniem tekstu, spēj ne tikai saprast un ģenerēt cilvēka valodu, bet arī veikt sarežģītus uzdevumus — no programmu rakstīšanas līdz dzejas radīšanai. LLM darbības principu var salīdzināt ar to, kā bērns apgūst valodu — sākumā iepazīstoties ar vārdiem un frāzēm, pakāpeniski atklājot likumsakarības un vēlāk spējot veidot jaunas, jēgpilnas izpausmes.</blockquote><blockquote>Īpašs pagrieziena punkts bija 2022. gada novembris, kad OpenAI publiskoja ChatGPT. Šis rīks kļuva par vienu no visstraujāk augošajām lietotāju platformām vēsturē, divu mēnešu laikā sasniedzot 100 miljonus lietotāju. ChatGPT panākumi mudināja arī citus tehnoloģiju gigantus — Google, Anthropic, Meta, Amazon un Microsoft — aktīvi iesaistīties MI izstrādē.</blockquote><blockquote>Tomēr līdz ar iespējām MI attīstība rada arī bažas. Vadošie nozares eksperti, tostarp Džefrijs Hintons un Fei-Fei Li, uzsver MI potenciālu risināt globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un veselības aprūpes izaicinājumus. Tajā pašā laikā zinātnieki kā Stīvens Hokings un Stjuarts Rassels brīdina par nepieciešamību rūpīgi kontrolēt MI attīstību un ieviest stingrus ētikas ietvarus.</blockquote><blockquote>Šobrīd tirgū darbojas vairāki spēcīgi LLM, tostarp GPT-4, PaLM 2, Claude 2 un nesen popularitāti ieguvis Ķīnas uzņēmuma radītais DeepSeek. Katra no šīm tehnoloģijām piedāvā savas unikālas iespējas un funkcijas, veicinot konkurenci un inovācijas nozarē.</blockquote><blockquote>MI un LLM attīstība turpina fundamentāli mainīt mūsu izpratni par tehnoloģiju iespējām. Lai gan joprojām pastāv daudzi izaicinājumi, šo tehnoloģiju potenciāls ietekmēt dažādas dzīves jomas ir nenoliedzams.</blockquote><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*V65d9WnB4p-0MDo1ePyryA.png" /><figcaption>MMatisons [ @ draftleader ] #Midjourney</figcaption></figure><h3>MI pirmssākumi</h3><p>MI vēsture aizsākās pagājušā gadsimta 50. gados, kad zinātnieki sāka pētīt iespēju radīt mašīnas, kas spētu domāt kā cilvēki. 1950. gadā britu matemātiķis un datorzinātnes pionieris Alans Tjūrings publicēja savu ievērojamo rakstu “Computing Machinery and Intelligence”, kurā viņš izvirzīja jautājumu: “Vai mašīnas var domāt?”.</p><p>Tjūrings arī izstrādāja slaveno Tjūringa testu, kas kļuva par vienu no pirmajiem kritērijiem, lai novērtētu mašīnu intelektuālās spējas. Savā būtībā Tjūringa tests ir tāds kā izaicinājums datorzinātniekiem veidot programmu ar tādām sarunvalodas spējām, kas nebūtu atšķiramas no cilvēkam piemītošām. Uzskaitot nosacījumus, lai mašīnu varētu uzskatīt par inteliģentu, Tjūrings apgalvoja, ka, ja mašīna spēj veiksmīgi “izlikties” par cilvēku zinošam kritiskam novērotājam un vērtētājam, tad to noteikti vajadzētu uzskatīt par inteliģentu. Šķiet, ka modernie “asistenti”, čatboti jau varētu kvalificēties Tjūringa testam.</p><blockquote><em>Spēja izprast mākslīgo intelektu var sniegt mums ieskatu par mūsu kā cilvēku stiprajām un vājajām pusēm. /Publicists un rakstnieks Alberts Makkeons/</em></blockquote><p>1956. gads tiek uzskatīts par MI kā zinātnes lauka dzimšanas gadu, kad Džons Makkartijs, <a href="https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/laiks-nomainit-paklaju-18482">Marvins Minskis</a>, Nāteins Ročesters un Klods Šenons organizēja <a href="https://home.dartmouth.edu/about/artificial-intelligence-ai-coined-dartmouth">Dārtmutas konferenci</a>, kurā tika ieviests termins “<a href="https://computerhistory.org/events/1956-dartmouth-workshop-its-immediate/">mākslīgais intelekts</a>”. Šajā laikā zinātnieki bija optimistiski noskaņoti, uzskatot, ka mašīnas ar pilnvērtīgu intelektu tiks izveidotas tikai pāris desmitgažu laikā. Dārtmutas konferences un tai sekojošajā vasaras pētījumu projektā, kurā piedalījās daži no savas paaudzes vadošajiem MI pētniekiem, tika izveidots arī pirmais MI valodas modelis.</p><p>Pēdējos gados ir parādījušies <a href="https://cobusgreyling.medium.com/a-short-history-of-llms-conversational-uis-dde650607bb3">lielie valodu modeļi</a> (angliski saīsinājumā tos sauc par LLM) — MI modeļi, kas spēj ģenerēt un saprast cilvēka valodu. Lielie valodu modeļi ir apmācīti, izmantojot miljoniem tekstu datu, un tie spēj veikt dažādus uzdevumus, piemēram, tulkot valodas, rakstīt tekstus un atbildēt uz jautājumiem. Šie modeļi ir pieejami publiski, un tos var izmantot ikviens, kam ir piekļuve internetam.</p><p>Nesenais lēciens mākslīgā intelekta attīstībā ir kaut kas pārsteidzošs — lielie valodas modeļi ir krasi mainījuši mūsu izpratni par to, ko datori spēj paveikt. Šie modeļi ne tikai saprot un rada tekstu, bet arī spēj veikt sarežģītus uzdevumus, sākot no programmu rakstīšanas līdz pat dzejošanai. Lielie valodu modeļi ir mainījuši veidu, kā mēs mijiedarbojamies ar tehnoloģijām, tie ir padarījuši MI pieejamāku un saprotamāku plašākai sabiedrībai, un šodien jau varam teikt, ka esam tajā MI attīstības stadijā, kādu savulaik paredzēja Dārtmutas konferences dalībnieki.</p><h3>Bet kas īsti ir šie lielie valodas modeļi un kā tie darbojas?</h3><p>Lai saprastu, kā darbojas lielie valodu modeļi, vispirms ir jāsaprot mašīnmācīšanās pamati. Mašīnmācīšanās ir veids, kā datori “mācās” no datiem, nevis tiek tieši programmēti. Iedomājieties, ka jūs mācāties lasīt, lasot daudz grāmatu. Līdzīgi valodu modeļi “mācās” no milzīga teksta daudzuma, piemēram, grāmatām, rakstiem, tīmekļa lapām un pat sociālo mediju tīklotnēs publicētajām ziņām.</p><p>Šo procesu var salīdzināt ar to, kā bērns mācās valodu — iesākumā bērns dzird vārdus un frāzes, tad pakāpeniski sāk saskatīt likumsakarības, bet jau ar laiku iemācās ne tikai atkārtot dzirdēto, bet arī veidot jaunas, jēgpilnas frāzes. Līdzīgi arī lielie valodu modeļi “mācās” no miljardiem teksta piemēru, atklājot sarežģītas valodas likumsakarības un struktūras.</p><p>Lielie valodu modeļi ir datori, kas ir apmācīti ar neskaitāmiem vārdiem un teikumiem un ir iemācījušies atpazīt vārdu sakarības un to, kā vārdi veido teikumus. Kad jūs uzdodat jautājumu, tas analizē jūsu jautājumu un mēģina atrast atbildi, balstoties uz to, ko ir “iemācījies”. Piemēram, ja jūs jautātu: “Kas ir kaķis?”, tas varētu atbildēt: “Kaķis ir zīdītājs, kas ir pazīstams ar savu spēju murrāt un medīt peles.” Valodas modelis ir iemācījies šo informāciju, analizējot miljoniem tekstu, kuros ir vārds “kaķis”.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*mhSDL8gFpDaqMgU7TwBxlw.png" /><figcaption>MMatisons [ @ draftleader ] #Midjourney</figcaption></figure><p>Lielie valodas modeļi var arī ģenerēt jaunus tekstus, piemēram, stāstus vai dzejoļus. Kad jūs lūdzat tam ģenerēt tekstu, tas izmanto savas zināšanas par valodu, lai izveidotu jaunus teikumus un rindkopas.</p><blockquote>Lai gan tās ir ļoti sarežģītas sistēmas, pamatideja ir vienkārša — tie ir datori, kas ir apmācīti ar miljoniem vārdu un teikumu, un tie ir iemācījušies atpazīt vārdu sakarības un ģenerēt jaunus tekstus.</blockquote><p>Iedomājieties loģikas spēli “Papildini teikumu”. Kad jums dod teikuma sākumu “Saule šodien spīd…”, jūs varat to loģiski papildināt, piemēram, ar “…spoži” vai “…caur mākoņiem”. Lielie valodas modeļi darbojas līdzīgi, tikai daudz sarežģītākā līmenī. Modelis analizē iepriekšējos vārdus un, balstoties uz savu “pieredzi” (datu apjoma lauku), prognozē, kādi vārdi varētu sekot. Taču tas nedara to mehāniski — tas ir iemācījies saprast kontekstu un nozīmi, gramatikas likumus, loģiskās un tematiskās saistības.</p><p>Piemēram, ja modelim jautā par globālo sasilšanu, tas ne tikai “atceras” faktus, bet spēj tos apvienot <a href="https://eszf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/92642/">jēgpilnā, kontekstam atbilstošā atbildē</a>.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*MIzTdigqvAnC5Ci9t9lIzw.png" /><figcaption>MMatisons [ @ draftleader ] #Midjourney</figcaption></figure><h3>“ChatGPT”: Revolūcijas sākums</h3><p>2022. gada novembrī uzņēmuma “OpenAI” publiskotais “ChatGPT” kļuva par lielo valodu modeļu popularitātes kāpuma katalizatoru. “ChatGPT”, kas balstījās uz “GPT-3.5” arhitektūru, bija revolucionārs savā pieejamībā un lietojamībā. Tas ļāva ikvienam, kam ir piekļuve internetam, izmantot jaudīgus valodu modeļus ikdienas uzdevumiem, piemēram, rakstīšanas palīdzībai, mācību materiālu sagatavošanai vai pat sarunu veidošanai.</p><p>“ChatGPT” kļuva par vienu no visātrāk augošajām lietotāju platformām modernās pasaules vēsturē, sasniedzot 100 miljonus lietotāju tikai divu mēnešu laikā. Šis panākums pārspēja tādus uzmanības zagļus kā gigantus “TikTok”, “Instagram” (platformā “Meta”), un bija negaidīts sasniegums pat daudz pārsteigumiem gatavajā tehnoloģiju nozarē.</p><p>“ChatGPT” veiksmīgais starts ir mudināja citus lielos tehnoloģiju uzņēmumus paātrināt savu lielo valodas modeļu izstrādi. Pēdējo 18 mēnešu laikā ir parādījušies vairāki jauni modeļi un platformas, kas veicina konkurenci un inovācijas — “Google” ir izlaidis “PaLM 2” — tas ir jaudīgāks valodu modelis, kas tiek izmantots pakalpojumos kā “Bard” un “Google Workspace”. Uzņēmums “Anthropic”, ko dibinājuši bijušie “OpenAI” pētnieki, ir izstrādājis “Claude”, kas ir konkurents “ChatGPT” ar uzsvaru uz ētisku mākslīgā intelekta izmantošanu. “Meta” ir izlaidis “LLaMA” (“Large Language Model Meta AI”) — tas ir atvērtā koda valodu modelis, kas paredzēts pētniekiem un izstrādātājiem. “Amazon” un “Microsoft” ir ieguldījuši miljardus dolāru mākslīgā intelekta uzņēmumos, lai paplašinātu savu piedāvājumu un konkurētu ar “OpenAI”.</p><p>Šī konkurence ir veicinājusi strauju tehnoloģiju attīstību, kā arī samazinājusi izmaksas, padarot šos rīkus pieejamus nesalīdzināmi plašākam lietotāju lokam. Sarunvalodā esam nonākuši tajā posmā, kas reiz valdīja kopēšanas mašīnu tirgū — visus dažādo ražotāju kopētājus sauca par “kseroksiem” kā ievērojamāko nozares spēlētāju “Xerox”. Tā arī tagad — lielie valodu modeļi ir “chat gpt”, lai gan realitātē cilvēki izmanto arī virkni citu lielo valodas modeļu.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*tEKL9g90IYvu-MI4QZTKTA.png" /></figure><p>Kad modelis ir apmācīts, tas spēj ģenerēt tekstu, balstoties uz ievadi, ko tas saņem. Piemēram, ja jūs uzdodat jautājumu “Kāds ir laiks?”, modelis analizē šo tekstu un mēģina paredzēt, kādi vārdi būtu vispiemērotākie atbildē. Modelis strādā, secīgi paredzot nākamo vārdu. Piemēram, ja ievade ir “Saule spīd…”, modelis varētu paredzēt, ka nākamais vārds ir “spilgti” vai “skaisti”.</p><h3>Iespējas un draudi</h3><p>Lielo valodu modeļu un mākslīgā intelekta attīstība ir izraisījusi plašu diskusiju par šo tehnoloģiju nozīmi un potenciālajiem riskiem. Vadošie jomas pētnieki ir izteikuši savus viedokļus par šiem jautājumiem, un viņu teiktais ir vērā ņemams, lai saprastu šo tehnoloģiju ietekmi uz mūsu sabiedrību.</p><p><strong>Par iespējām:</strong></p><ul><li><strong>Džefrijs Hintons</strong>, viens no pionieriem dziļās mācīšanās jomā, ir teicis: “Es domāju, ka mākslīgais intelekts ir lielākā lieta, kas jebkad ir notikusi cilvēces vēsturē.” Viņš uzskata, ka mākslīgais intelekts var atrisināt daudzas no mūsu sabiedrības problēmām, piemēram, klimata pārmaiņas un slimības.</li><li><strong>Jans Lekans</strong>, vēl viens vadošais dziļās mācīšanās pētnieks, ir teicis: “Mākslīgais intelekts ir jauns veids, kā mēs varam saprast pasauli.” Viņš uzskata, ka tas var mums palīdzēt pieredzēt jaunus zinātniskus atklājumus un izprast sarežģītas sistēmas.</li><li><strong>Feifei Lī</strong>, Stanfordas Universitātes profesore un viena no vadošajām mākslīgā intelekta pētniecēm, ir teikusi: “Mākslīgais intelekts ir spēcīgs instruments, kas var mums palīdzēt uzlabot mūsu dzīvi.” Viņa uzskata, ka to var izmantot, lai uzlabotu veselības aprūpi, izglītību un citus pakalpojumus.</li></ul><p><strong>Par lielo valodas modeļu un mākslīgā intelekta izmantošanas riskiem:</strong></p><ul><li><strong>Stīvens Hokings</strong>, fiziķis un kosmologs, ir teicis: “Mākslīgais intelekts varētu būt pēdējā lieta, ko cilvēce jebkad ir izgudrojusi.” Viņš ir brīdinājis, ka mākslīgais intelekts varētu iznīcināt cilvēci, ja tas netiks pareizi kontrolēts.</li><li><strong>Stjuarts Rassels</strong>, Kalifornijas Universitātes profesors un viens no vadošajiem mākslīgā intelekta pētniekiem, ir teicis: “Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kā mēs izstrādājam mākslīgo intelektu.” Viņš uzskata, ka ir svarīgi izveidot ētikas vadlīnijas un drošības pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.</li><li><strong>Sems Altmans, </strong>uzņēmuma “OpenAI” izveidotājs, teicis: “Mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Es domāju, ka cilvēki apzinās, ka esam nedaudz nobažījušies”, uzsverot, ka nepieciešams regulēts rāmējums, lai aizsargātu sevi pret iespējamām negatīvām sekām, kas pa spēkam mākslīgajam intelektam.</li></ul><p>Lielo valodu modeļu un dziļās mācīšanās tehnoloģiju plašā pieejamība ir atvērusi jaunas iespējas, taču tā ir radījusi arī vairākus riskus, kas jāņem vērā. Šīs tehnoloģijas ir tik jaudīgas un daudzpusīgas, ka to neuzmanīga vai neētiska izmantošana var radīt nopietnas sekas.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*SCA0W1a2awxyYF_dkrfq8w.png" /><figcaption>MMatisons [ @ draftleader ] #Midjourney</figcaption></figure><h3>Ķīniešu “DeepSeek” straujā popularitāte un akciju tirgus svārstības</h3><p>Pēdējo 18 mēnešu laikā lielo valodu modeļu popularitāte ir piedzīvojusi eksponenciālu kāpumu. Šis periods ir bijis vēsturisks, jo tehnoloģijas, kas agrāk bija pieejamas tikai pētniekiem un lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tagad ir kļuvušas pieejamas ikvienam. Šīs pārmaiņas ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp jaudīgu modeļu izstrāde, lietotāju draudzīgu rīku radīšana un plašs sabiedrības intereses pieaugums.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/640/0*3Uc0psqTScAbd_fc.jpg" /><figcaption><a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2025-rietumvalstis-mudina-but-piesardzigiem-kina-izstradata-maksliga-intelekta-rika-deepseek-lietosana.a586122/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin">Rietumvalstis mudina būt piesardzīgiem Ķīnā izstrādātā mākslīgā intelekta rīka «DeepSeek» lietošanā</a></figcaption></figure><p>“DeepSeek” ir Ķīnas uzņēmuma izstrādāts rīks, kas pēdējo nedēļu laikā guvis ievērojamu popularitāti. Tas pazīstams ar savu spēju ģenerēt augstas kvalitātes tekstu un atbildēt uz jautājumiem ar lielu precizitāti. <a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.01.2025-kinas-maksliga-intelekta-riks-deepseek-radijis-konkurenci-asv-milziem.a585474/">LSM jau rakstīja, ka šī LLM straujā popularitāte</a> ir izraisījusi akciju tirgus svārstības, jo investori vienlaikus ir ieinteresēti šajā jaunajā tehnoloģijā un tās potenciālajā ietekmē uz tirgu, gan vīlušies līdzšinējo lielapjoma investīciju ieguldījumā citu izstrādātāju modeļos.</p><p>“DeepSeek” ir veidots, izmantojot jaunākās dziļās mācīšanās tehnoloģijas, un tas ir apmācīts, izmantojot miljoniem tekstu datu. “DeepSeek” ir spējīgs veikt dažādus uzdevumus, piemēram, tulkot valodas, rakstīt tekstus un atbildēt uz jautājumiem. Tas arī spējīgs ģenerēt radošu tekstu, piemēram, dzeju un prozu.</p><p>Daži investori uzskata, ka “DeepSeek” varētu būt revolucionāra tehnoloģija, kas varētu mainīt veidu, kā mēs mijiedarbojamies ar tehnoloģijām. Citi investori ir piesardzīgāki un uzskata, ka tas ir tikai vēl viens lielais valodu modelis, kas galu galā zaudēs savu popularitāti. Sausais atlikums gan ir visai iespaidīga teju miljarda vērtības krišanās visiem mākslīgā intelekta izstrādātājuzņēmumiem.</p><p><strong>Lielie valodas modeļi, šķiet, fundamentāli mainījuši mūsu izpratni par mākslīgā intelekta iespējām. Tie nav vienkārši teksta ģeneratori, bet kompleksas sistēmas, kas spēj saprast, analizēt un radīt jēgpilnu saturu. Lai gan tehnoloģijai vēl ir daudz izaicinājumu, tās potenciāls mainīt dažādas dzīves jomas ir nenoliedzams.</strong></p><p>[ Oriģinālā publikācija : <a href="https://www.lsm.lv/autors/mareks-matisons/">Portāls LSM lv</a> : Tehnoloģijas un zinātne 2025.gada 5.februārī ]</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=2afc20979e18" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[2024 “wrapped” @marruciic]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/2024-wrapped-marruciic-8273259c21f4?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/8273259c21f4</guid>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Wed, 01 Jan 2025 10:42:02 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2025-01-01T10:42:02.366Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<p>2024 tviterī / ikserī mākslīgā intelekta apkopotais &quot;wrapped&quot; formātā</p><p>Saite :</p><p>https://twitterwrapped.exa.ai/marruciic</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/564/1*2hrYtqJgqcf7iOinWcqlOQ.jpeg" /></figure><p>Key Moments:</p><ul><li>Atzīmēja gadu Zemessardzē</li><li>Aktīvi atbalstīja Ukrainu</li><li>Cīnījās pret Kremļa propagandu</li><li>Aizstāvēja latviešu valodu</li><li>Veicināja patriotismu sociālajos tīklos</li></ul><p>💫 <strong>My 2024 Quote</strong> (as per twitterwrapped.exa.ai)</p><p>“Katru dienu Zemessardzē ir diena Latvijai!”</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*NBtw_PhkZHc60YAEU-Gz1g.jpeg" /></figure><p>Un noslēgumā :</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/519/1*QT6MczT6CdovTl9toZ5onQ.jpeg" /></figure><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=8273259c21f4" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[#KiberPlēsis 2024]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/kiberpl%C4%93sis-2024-25536a81f08d?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/25536a81f08d</guid>
            <category><![CDATA[cybersecurity-awareness]]></category>
            <category><![CDATA[competition]]></category>
            <category><![CDATA[cybersecurity]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Sat, 09 Nov 2024 07:02:50 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2024-11-09T07:02:50.113Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="aunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem aicināti reģistrēties dalībai “Capture the Flag” (CTF) formāta tiešsaistes sacensībām #KiberPlēsis, ko jau trešo gadu organizē uzņēmums CYBER CIRCLE." src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*fpWXMTmKTD48luLhAMuuMQ.jpeg" /><figcaption>“Kiberplēsis” 2024.gada plakāts</figcaption></figure><p><strong>Trešo gadu pēc kārtas Latvijas jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem tiek aicināti pieteikties un reģistrēt savu dalību kibervides sacensībās #KiberPlēsis, ko rīko kiberdrošības uzņēmums CYBER CIRCLE. Sacensību dalībniekiem būs iespēja izaicināt savas IT prasmes, kļūstot par kibertelpas varoņiem, risinot uzdevumus “<em>Capture the Flag</em>” (<em>CTF</em>) formātā.</strong></p><p>“Mēs redzam lielu jauniešu interesi par #KiberPlēsis kibersacensībām — katru gadu dalībnieku skaits pieaug. Novērojam arī interesantu tendenci, ka sacensībās piedalās arī jaunieši, kuri devušies mācīties ārpus Latvijas,” saka <strong>Aleksandrs Orlovs, CYBER CIRCLE dibinātājs un izpilddirektors.</strong></p><p>Mēs esam pagodināti, ka #KiberPlēsis aktivitāti novērtē kiberdrošības industrijas pārstāvji un kiberdrošības kopiena kopumā. Par kiberdrošības sacensībām “KiberPlēsis” organizatori CYBER CIRCLE 2023. gadā saņēma “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2023’’ nominācijā “Izglītība” no DAIF Latvija, kā arī “Platīna Peli” nominācijā “Labākā kiberdrošības iniciatīva” no Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģijas Asociācijas.</p><p>“Patiess prieks, ka šogad vairāki #Kiberplēši piedalījušies Eiropas kiberdrošības izaicinājumā Latvijas komandas sastāvā. Pateicamies katram dalībniekam par dalību un partneriem par informatīvo atbalstu. Arī šogad mēs aicinām Latvijas jauniešus aktīvi piedalīties kibersacensībās KiberPlēsis 2024!,” <strong>uzsver Aleksandrs Orlovs, CYBER CIRCLE dibinātājs un izpilddirektors.</strong></p><p>“Piedaloties #KiberPlēsis sacensībās, jaunieši var daudzpusīgi attīstīt un pilnveidot savas kiberdrošības prasmes, kā arī iegūt vērtīgas zināšanas un praktiskas iemaņas, kuras citkārt iespējams gūt tikai darbā, risinot reālas kibertelpas problēmas. Tā ir unikāla iespēja ne tikai nostiprināt esošās zināšanas un iegūt jaunas, bet arī veidot stabilu pamatu nākotnes karjeras iespējām tehnoloģiju jomā. Vienlaikus šādas prasmes var būt būtiskas ne tikai personiskajā izaugsmē, bet arī sniegt ieguldījumu mūsu valsts drošībā, jo kiberdrošība ir atbildība, ko kopīgi dalām mēs visi. Jauniešu iegūtās prasmes un pieredze šādās sacensībās var nākotnē kļūt par vērtīgu resursu, kas stiprina mūsu sabiedrības un valsts kibertelpas drošību un aizsardzību,” <strong>saka CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina</strong>.</p><p>Par 2024. gada sacensību uzvarētāju kļūs pats prasmīgākais — meitene vai puisis, kurš visveiksmīgāk atrisinās organizatoru sagatavotos uzdevumus. Izvēlētais sacensību ietvars CTF jeb “Atrodi karogu” ir viens no populārākajiem tehnoloģiju derbija spēles formātiem kibervides un informācijas tehnoloģiju drošības jomā. CTF sacensības ir ar izglītojošu mērķi veidots digitālu mīklu kopums tīmekļa, failu un lietotņu kodā, kur jāmeklē slēptas norādes un detaļas. Šo formātu iecienījuši “baltie” hakeri — tehnoloģiju eksperti un entuziasti, kuri atrod dažāda veida drošības ievainojamības un ziņo, lai tās novērstu un nākotnē uzlabotu drošu digitālo platformu darbu.</p><p><strong>Reģistrācija #Kiberplēsis</strong> 2024.gada sacensībām ir sākusies 1.novembrī. Kibersacensību rīkotāji mudina dalībniekus neatlikt reģistrāciju uz pēdējo brīdi. <strong>Reģistrācijas saite: </strong><a href="https://kiberplesis.lv/"><strong>https://kiberplesis.lv/</strong></a></p><p>Sacensību #KiberPlēsis galvenais uzvarētājs šogad iegūs vērtīgu balvu — portatīvo datoru ikdienas izaicinājumu pārvarēšanai. Otrās vietas ieguvējs saņems viedpulksteni, un trešās vietas ieguvējs bezvadu austiņas. Aktīvākajiem un prasmīgākajiem dalībniekiem tiks dota iespēja piedalīties dažādās kiberdrošības apmācībās, kā arī apgūt apmaksātu praksi uzņēmumā CYBER CIRCLE. Paredzētas arī vērtīgas veicināšanas balvas pārējiem sacensību dalībniekiem, kuri uzrādīs labus rezultātus.</p><p>Sacensības sāksies 2024. gada 11. novembrī plkst. 11:00.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*I7tQXXPGThCnNa_oEvNtkg.jpeg" /></figure><p><strong>Par #KiberPlēsis</strong></p><p>#KiberPlēsis ir izglītojošas kiberdrošības sacensības, kuru mērķis ir rosināt jauniešu interesi un iedrošināt viņus izvēlēties kiberdrošību kā savu nākotnes profesiju. Sacensības rīko drošības tehnoloģiju uzņēmums CYBER CIRCLE, ko informatīvi atbalsta CERT.LV, Women4Cyber Latvia, RigaTechGirls, Latvijas Drošības un Aizsardzību Industriju Federācija un Latvijas izglītības iestādes.</p><p><strong>Par CYBER CIRCLE</strong></p><p>CYBER CIRCLE ir Latvijas kiberdrošības ekspertīzes sniedzējs, kas piedāvā pielāgotus pakalpojumus organizācijām ar mērķi attīstīt un uzlabot kiberdrošību. CYBER CIRCLE CSIRT (Kiberdrošības incidentu reaģēšanas vienība) palīdz organizācijām efektīvi reaģēt uz drošības incidentiem, veikt incidentu izmeklēšanu, novērst saistītus riskus un ieviest aizsardzības pasākumus.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*IWfbuA9eOGwcYF_Z4OlFjA.jpeg" /><figcaption>“Kiberplēsis” 2022.gada plakāts</figcaption></figure><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*pXzztg23EG_ktHss2npCWw.jpeg" /><figcaption>“Kiberplēsis” 2023.gada plakāts</figcaption></figure><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=25536a81f08d" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[TikTok: Hate the Game, Not the Player
by Rose Jackson, Seth Stodder, Kenton Thibaut]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/tiktok-hate-the-game-not-the-player-by-rose-jackson-seth-stodder-kenton-thibaut-c5dabc91f2db?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/c5dabc91f2db</guid>
            <category><![CDATA[ti̇ktok]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Fri, 16 Feb 2024 14:23:35 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2024-02-16T14:23:35.693Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<p>How Strategic and Regulatory Confusion Around TikTok Prevent an Effective National Security Response</p><p>February 14, 2024<br>TikTok: Hate the Game, Not the Player<br>by Rose Jackson, Seth Stodder, Kenton</p><h3>Executive Summary</h3><p>TikTok’s meteoric rise and Chinese ownership have raised alarms in Washington, with bipartisan fears that Beijing could leverage the app to undermine US national security. Focusing exclusively on TikTok, however, risks overlooking broader security vulnerabilities in the US information ecosystem, and thus undermining the most impactful policy solutions. Those with concerns about TikTok often focus primarily on its foreign — and specifically Chinese — ownership and related questions about data privacy, algorithmic manipulation, foreign interference or narrative influence, and child protection risks. This paper focuses on the national security angle — namely, the first three issues. At the heart of each is an additional question of transparency; or, put more simply, how would we even know if the Chinese state was using TikTok to engage systematically in these activities.</p><p>To weigh what kind of national security risk TikTok presents, this paper examines how unique the platform’s operations are as compared to other social media companies headquartered both in the United States and abroad. We also examine ways the Chinese government might achieve similar impact through means other than TikTok. This frame is particularly important as many of the concerns articulated about TikTok are indicative of broader security vulnerabilities in the US information ecosystem.</p><p>The report proceeds as follows. We (1) outline the risks that have been identified in the national security community with regard to TikTok; (2) assess these risks in the context of the broader information ecosystem; (3) outline and assess US government actions, both potential and already taken, targeting TikTok; and (4) highlight gaps in the US approach and tools available to address risks illuminated through the TikTok case.</p><p>Our study found that, while foreign ownership of a company is not a national security threat in and of itself, the Chinese government’s legal and extra-legal ability to compel China-headquartered companies to comply with government requests, including access to user data or changes to the platform’s product, is unique. The country’s 2017 National Intelligence Law gives the government broad remit to require companies and staff to “provid[e] assistance” to intelligence agencies and to punish those who do not comply.</p><p>The study also found that, while TikTok’s collection of data on Americans is on the higher end compared to other social media platforms, it is not outside of the bounds of common practice for the majority of them, including those headquartered in the United States. While this does mean that TikTok presents an attractive potential source of data on Americans, it is both legal and pales in comparison to the data the Chinese government already accesses through hacking and can legally purchase through US-based data brokers (which includes troves of information collected through social media and credit card companies, consumer loyalty programs, mobile phone providers, health tech services, and more). The lack of a federal privacy or data protection standard makes these practices lucrative and perfectly legal. They also present a serious national security vulnerability for the United States.</p><p>Some of the concerns articulated about TikTok’s collection of data pertain to the Chinese government’s ability to use that data to hone influence campaigns conducted on the platform.</p><p>Our study found that state-linked actors have conducted such campaigns on TikTok, and that the information gleaned from TikTok could be useful in crafting more effective campaigns on the platform and elsewhere. TikTok’s particularly young audience also presents unique risks. However, TikTok is not a <em>singular</em> vector for these kinds of efforts, nor an effective means for influence campaigns in isolation. Chinese President Xi Jinping has emphasized the need for China to gain “<a href="https://www.atlanticcouncil.org/in-depth-research-reports/report/chinese-discourse-power-ambitions-and-reality-in-the-digital-domain/">discourse power</a>” by using multiple social media platforms to shape public opinion in the United States and around the world, including through Western social media platforms. The Digital Forensic Research Lab has seen documented cases of this strategy in action throughout the world, with both Facebook and X (formerly Twitter) used in far more and more widespread Chinese Communist Party (CCP) influence operations than on TikTok. While the ability of the Chinese state — or any foreign government — to conduct these operations is real and concerning, they would occur whether TikTok existed or not. Likewise, the most effective remedies for mitigating these risks lie beyond whether TikTok operates in the United States.</p><p>Our study found that part of what makes it difficult to assess the severity of risk posed by TikTok is the lack of ability to know whether the Chinese government is exerting any sort of unique control over the platform and its employees. The United States has very few, if any, transparency requirements for tech companies that operate or are headquartered in the country. This means no company is required to provide insight on how their algorithm drives what users see, what data is collected and then used to do, content moderation actions taken and why, and more. The lack of such standardized information to regulators, independent researchers, or the public means there is a significant asymmetry in what a platform knows about its operations and everyone else. Countries like China can leverage that asymmetry both to direct action through TikTok and to obfuscate its action on other platforms.</p><p>Our study also surveyed the US government responses to TikTok at the time of writing. Starting with the administration of previous US President Donald Trump and carried through that of current President Joe Biden, the US government has taken various steps against TikTok, including trying to outright ban it — with President Trump issuing executive orders that (1) prohibit the platform from operating in the United States, pursuant to the International Emergency Economic Powers Act (IEEPA); and (2) force TikTok’s parent, ByteDance, to reverse its 2017 acquisition of Musical.ly, which resulted in the creation of TikTok, based on the findings of a national security investigation by the Committee on Foreign Investment in the United States (CFIUS). Both Trump efforts were stymied in the courts, with the IEEPA order outright blocked by two federal district judges and the CFIUS divestment order held in abeyance pending negotiations between the government and ByteDance aiming to mitigate security concerns. The Biden Administration rescinded the IEEPA order but has continued to press both the CFIUS investigation and the negotiations with ByteDance. In the meantime, the US government and many individual state governments have also prohibited the use of TikTok on government devices, and the US Congress has floated a number of bills intended to do everything from restricting the use of TikTok specifically to creating new authorities for the executive branch to do so unilaterally. One state — Montana — has attempted to ban the app outright, but this action was blocked in November 2023 on constitutional grounds by a federal district court.</p><p>To date, TikTok is still operational and wildly popular in the United States and around the world. Our survey found that existing government tools are limited in their effectiveness and poorly matched to the digital age. The array of actions mentioned above met various roadblocks, ranging from the political and economic, to the legal, geopolitical, and practical.</p><p>Aside from its widespread use, TikTok provides a source of income for millions of Americans and small businesses. Banning the app would likely directly impact the livelihoods of those people and create political consequences for those seen as responsible for such an action. Legally, efforts to block TikTok have met challenges relating to the president’s statutory authority to ban an app without further authorization by the US Congress, broader First Amendment and other constitutional protections, and questions surrounding how far US states can go in regulating the internet. The Supreme Court will further rule in several cases during its 2023–2024 term on the constitutionality of government efforts to interfere with or otherwise influence content moderation decisions made by social media platforms, and what platforms can choose to moderate. Those decisions will impact US government responses to TikTok as well.</p><p>Practically speaking, a ban on TikTok would be difficult to implement and would require the US government to either criminalize the distribution or use of the app; each approach coming with its own complexity. Moreover, if President Biden was to ban TikTok pursuant to a CFIUS divestment order, the US government would not even be able to communicate publicly about all the evidence that led to such a determination, given the laws protecting the proprietary information ByteDance submitted to CFIUS from disclosure, as well as the president’s likely reliance on highly classified intelligence in reaching his decision. That means the rationale behind the decision would likely be opaque, and there would be no public precedent or legal opinion to refer to in future cases. No doubt, authoritarian countries would certainly point to such a decision to justify their own banning of apps like Facebook, X, or political opposition tools. Geopolitically, if not carefully managed, such a move could unintentionally feed into China’s overarching strategy of goading powerhouses like the United States and Europe into abandoning their longstanding commitments to a “free open, secure, and interoperable internet.”</p><p>Notably, even if all of these barriers and concerns were to be addressed, an outright ban on TikTok would not restrict the Chinese government’s (or other adversaries’) ability to access significant and sensitive data on Americans, including security personnel and elected officials. It would also not meaningfully prevent the Chinese government from carrying out its existing and future influence operations and efforts to interfere in US elections, for example.</p><p>In reality, many important concerns relating to social media <em>in general</em> have been conflated with the specific security concerns raised by TikTok and its suspected entanglement with the Chinese government. In this environment, it can be hard to parse fact from fiction and actionable policy from grandstanding and xenophobia.</p><p>The current difficulties surrounding the regulation of TikTok highlight two gaps undermining current US efforts to address national security risks related to data privacy, algorithmic manipulation, and foreign influence:</p><ul><li>Lack of strategic clarity regarding how the United States should protect its critical information infrastructure amid great power competition; and</li><li>The paucity of federal legal authorities or frameworks — beyond the inherently limited jurisdictional reach of CFIUS — to protect Americans’ data privacy, ensure platform transparency, and combat foreign interference.</li></ul><p>In the short term, US policymakers should distinguish acute and specific national security concerns around TikTok (e.g., its potential exploitation by Beijing for the purposes of surveillance and cyber intelligence-gathering, specific device-level concerns related to vulnerable persons, etc.) from broader issues endemic to the US information ecosystem that affect US competitiveness and the future of the digital commons.</p><p>The first problem may be immediately addressable, but the second requires a more strategic, high-level, and integrated approach. In the long term, the United States requires a cohesive, forward-looking strategy built on defining critical information infrastructure, enacting baseline data protection and transparency regulations, and integrating policy approaches across domestic and foreign realms. The TikTok debate merely makes visible these bigger issues that Washington has long overlooked. If they are not addressed, there will be other “TikTok moments” — and the nation will be no closer to a solution.</p><p><a href="https://dfrlab.org/2024/02/14/tiktok-hate-the-game-not-the-player/#assessing-the-effectiveness-of-government-actions-on-tiktok">https://dfrlab.org/2024/02/14/tiktok-hate-the-game-not-the-player/#assessing-the-effectiveness-of-government-actions-on-tiktok</a></p><p>[ summary one ]</p><p>The DFRLab report titled “TikTok: Hate the Game, Not the Player” argues that focusing solely on TikTok’s Chinese ownership as a national security threat risks overlooking broader vulnerabilities in the US information ecosystem. While acknowledging concerns about data privacy, algorithmic manipulation, and foreign interference, the report urges a more nuanced approach.</p><p><strong>Key Points:</strong></p><ul><li><strong>Concerns about TikTok:</strong> The report acknowledges concerns about TikTok’s Chinese ownership, particularly regarding data privacy, potential for manipulation, foreign interference, and child protection risks.</li><li><strong>National Security Focus:</strong> The report argues that focusing solely on TikTok as a national security threat ignores similar vulnerabilities present in other social media platforms, both domestic and foreign.</li><li><strong>Transparency Gap:</strong> The report highlights the lack of transparency regarding the Chinese government’s potential influence on TikTok, making it difficult to assess the true risk.</li><li><strong>Comparative Analysis:</strong> The report compares TikTok’s operations to other social media companies, finding no unique vulnerabilities solely attributable to its Chinese ownership.</li><li><strong>Alternative Routes:</strong> The report argues that the Chinese government could achieve similar influence through other means, making a singular focus on TikTok ineffective.</li></ul><p><strong>Recommendations:</strong></p><ul><li><strong>Broader Approach:</strong> The report recommends addressing the broader security vulnerabilities in the US information ecosystem, not just those specific to TikTok.</li><li><strong>Transparency Measures:</strong> The report calls for increased transparency from TikTok and other social media platforms regarding data practices and algorithms.</li><li><strong>Focus on Impact, Not Origin:</strong> The report suggests focusing on the potential negative impacts of social media platforms, regardless of their ownership, rather than solely on their origins.</li></ul><p><strong>Overall, the report urges a more comprehensive approach to addressing national security concerns in the information age, one that transcends singular platform anxieties and focuses on broader ecosystem vulnerabilities.</strong></p><p>[ summary two ]</p><p>The article “TikTok: Hate the Game, Not the Player” evaluates various government actions and proposals concerning TikTok in light of national security concerns and broader implications. Here’s a summary of the key points discussed:</p><p>Requiring the Sale of TikTok:</p><p>The Biden Administration’s demand for ByteDance to sell TikTok to a US company faces challenges due to China’s opposition.<br>Even if a sale were to happen, it might not significantly limit the Chinese government’s data collection or influence operations.<br>Prohibiting TikTok on Government Devices:</p><p>Banning TikTok on government devices addresses some security risks but does not tackle broader concerns about data collection.<br>Expanding this policy to critical infrastructure sectors could be considered to mitigate targeted risks.<br>A Negotiated Agreement and Project Texas:</p><p>Project Texas proposes a compromise between outright divestment and allowing TikTok’s operations.<br>While it offers transparency into TikTok’s content moderation, questions remain about enforceability and implications for freedom of expression.<br>Banning TikTok:</p><p>An outright ban may limit Chinese access to sensitive data but won’t prevent influence operations or data collection through other means.<br>Efforts to ban TikTok have faced political, legal, practical, and geopolitical challenges.<br>Barriers to Banning TikTok:</p><p>Political and economic considerations, legal uncertainties, and practical challenges hinder banning TikTok.<br>The lack of concrete evidence of TikTok being used for espionage weakens legal justifications for a ban.<br>Enforcing a ban would be complex and could have unintended consequences, including impacting global tech sectors and human rights.<br>Geopolitical Impact:</p><p>An outright ban could undermine global consensus on internet governance and be exploited by authoritarian regimes to justify their own repressive actions.<br>In summary, while various actions have been proposed to address national security concerns related to TikTok, each faces significant challenges and potential unintended consequences. The article underscores the complexity of the issue and the need for careful consideration of both security imperatives and broader geopolitical implications.</p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=c5dabc91f2db" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Ko ļaunatūra tev nestāsta: Pegazs mediju dienaskārtībā]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/ko-%C4%BCaunat%C5%ABra-tev-nest%C4%81sta-pegazs-mediju-dienask%C4%81rt%C4%ABb%C4%81-681fc2215a26?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/681fc2215a26</guid>
            <category><![CDATA[pegasus]]></category>
            <category><![CDATA[spyware]]></category>
            <category><![CDATA[kiberšahs]]></category>
            <category><![CDATA[ļaunatūra]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Wed, 04 Oct 2023 10:11:22 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2023-10-04T10:11:22.793Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*y4cf0rAjMRuJ0XhjvxGDzw.png" /></figure><p><strong>Latvijas mediju telpā parādījušās nu jau vairākas “atmaskojošas” publikācijas, kuras vieno kāds atslēgas vārds — Pegazs, precīzāk — ļaunatūra “Pegasus”, kuru kā spiegprogramatūru izmanto vairākas autoritāras valstis.</strong></p><p>Publikācijās latviešu valodā <a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/02.10.2023-pilnigi-slepeni-vai-latvijas-specdienestiem-ir-pegasus-un-kurs-var-atlaut-jus-noklausities.a526043/">LSM krievu valodas redakcijas</a> versijās un <a href="https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/55984064/pegasus-ir-loti-slikta-zime-eksperte-par-to-kurs-vareja-inficet-talrunus-latvija">Delfi</a> tautoloģijā tiek sēta šaubu ēna, ka arī Latvijā kāds izmanto daudzmiljonu vērtos “valsts spiegošanas rīka” “Pegasus” un tā izstrādātāja, Izraēlas kiberdrošības uzņēmuma “NSO Group”, pakalpojumus. Nevienā gadījumā tam nav taustāmu pierādījumu, bet gan ir tikai slavenās “bažas”, kuras komentē nevis kiberincidentu izmeklētāji, digitālās telpas eksperti, bet gan tiesībsargi jeb, kā viņus sauc krievu valodas mediju telpā, “pravozaščitņiki”.</p><p><strong>Visuresošais “biedrs majors”</strong></p><p>NSO, arī “Pegasus” ir kļuvis par tādu kā <a href="https://www.cfr.org/in-brief/how-israels-pegasus-spyware-stoked-surveillance-debate">jomas raksturīgo apzīmējumu</a>. Ne visi kopētāji pasaulē ir kseroksi, bet “kserokopija” ir vārds, kas skaidri apzīmē kopēto dokumentu. Ne visi meklējumi tīmeklī notiek, izmantojot “Alphabet Google”, bet “gūglēt” jau sen kā kļuvis par vārdu, kas <a href="https://archive.kyivpost.com/article/opinion/op-ed/natalia-krapiva-why-are-google-and-apple-still-silent-on-russian-censorship.html">visiem sarunas dalībniekiem</a> nozīmē meklēšanu “www” resursos. Pirmie <a href="https://www.bbc.com/news/technology-57910355">mediju atklājumi par Pegasus</a> skanēja kā ļaunu vēstoša ilūzija. Vēlāk tos <a href="https://jonathandata1.medium.com/debunked-pbs-frontline-global-spyware-scandal-exposing-pegasus-part-1-3c4fafc61157">soli pa solim “debankoja” (atmaskoja)</a> kompetenti kiberdrošības eksperti, norādot, ka patiesais ļaunatūras lietojuma mērogs ir būtiski mazāks.</p><p>Atgadījums Latvijā, kur Kremļa opozīcijas medija pārstāvji un viņu aizstāvji ziņo par “valsts mēroga spiegošanu”, kopumā raisa pārdomas — kāds bija notikuma vēstījums un visu norišu mērķis? Ko tieši “Meduza” vadītāja Gaļina Timčenko ar atbalstītājiem vēlējās pateikt dažādām kopienām un sabiedrībai, dažādiem mediju lietotājiem dažādās valstīs un mediju patērētajiem dažādu valodu telpās? Vai tiešām diskreditēt valstis, kuras sniegušas atbalstu Krievijas tā sauktajiem neatkarīgajiem medijiem? Interneta pētnieku “Access Now” publikācijā, starp citu, neiztiek arī bez references uz Latvijas lēmumu <a href="https://www.delfi.lv/193/politics/54642004/pienemam-un-lamajam-par-ko-latvija-stroste-dozdj">pārtraukt mūsu valsts teritorijā <em>Dožģ</em></a> (TV Rain) translācijas, saucot to par nesamērīgu soli.</p><p>Ķecerīgākā no domām, kas nāk prātā, — reizēm cilvēki, kas ir augstās domās par sevi, attopas, ka viņiem ir par maz uzmanības un apkārtējie “sāk piemirst” par viņu iztēloto nozīmību.</p><p>Bet — par visu pēc kārtas.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*rALtaX80gRZMmwA0PFSH2w.jpeg" /></figure><p><strong>“Meduza” Rīgā, “Pegasus” kaimiņos?</strong></p><p>“Pēdējās nedēļās kļuvis zināms par spiegošanas programmas “Pegasus” instalēšanu, <a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/28.09.2023-spiegs-viedtalruni-vai-latvijas-specdienesti-izseko-krievijas-un-ne-tikai-zurnalistus.a525683/">iespējams, uzreiz piecos viedtālruņos, kam ir Latvijas numuri</a>.” Tā kā nekas nav zināms tieši un konkrēti un arī publikācijā vēlāk pat citēts žurnālists Jevgeņijs Erlihs — “Mēs nezinām, kas aiz tā stāv, un manā gadījumā — pat nezinām, vai bija uzlaušana”, ja ir vēlme atainot notikumu, tad korekti būtu teikt, ka pēdējās nedēļās tiek izplatītas versijas, ka, iespējams… Savukārt ar citēto teikuma konstrukciju manipulatīvi jau no pirmajām publikācijas rindām tiek pausts, ka konkrētais fakts ir kļuvis zināms. Lai gan nekas nav zināms.</p><p>Stāstā par “Meduza” izdevējas Gaļinas Timčenko <a href="https://www.delfi.lv/193/politics/55941970/meduza-dibinatajas-timcenko-talrunis-inficets-ar-pegasus-aizdomas-ari-uz-latviju">uzlauzto telefonu</a> minējumi, pieņēmumi, varbūtības un iespējamības tiek pasniegtas tā, lai auditorija tās uztvertu par faktiem. Šāda apdraudējuma gadījumā personām būtu nekavējoši jāvēršas pie tiesībaizsardzības iestādēm, pirmkārt, policijas, tajā valstī, kurā persona dzīvo. Taču šis pirmais solis tā arī nav veikts. “Apple” sagatavojis ziņojumu, kurā aicina ļaunatūras apdraudējumu novērst salīdzinoši vienkāršiem līdzekļiem un pretpasākumiem. Juridiski formulētais un politkorektais vārdu kārtojums ļauj šo iespējamo apdraudējumu traktēt kā notikušu faktu, jau saņemot “Apple” notifikāciju <a href="https://support.apple.com/en-us/102174">par apdraudējuma iespējamību</a>.</p><p>Dīvaini redzēt, kā tiek vērptas apsūdzošas sazvērestības, izplatītas puspatiesības, veikti minējumi, radot priekšstatu par “zvērīgajām” Eiropas (un NATO alianses) valstīm, kas vajā un izspiego Krievijas žurnālistus. Šāds diskurss un vēstījumi, kas saka — galvenās aizdomās turamās varētu būt Eiropas Savienības dalībvalstis, <a href="https://insiderpaper.com/new-israeli-spyware-targets-journalists-politicians-watchdog/">kas izmanto Pegasus</a>, visupirms Igaunija, Vācija vai Latvija (kā to apgalvo interneta tiesībsargi “Access Now”), ir ļoti ērti un palīdzoši agresīvās Kremļa Krievijas īstenotajai ārpolitikai.</p><p>Diemžēl netiek publicēts neviens reāls pierādījums tam, ka uzbrukums noticis. Tikai apgalvojums no paša medija un dažām organizācijām, ka ielaušanās un “valsts spiegošanas ļaunatūra” izmantota. Uz šī apgalvojuma pamata tiek būvēta zem šķirkļa “ko spiegi jums nestāsta” sazvērestības teorija par specdienestiem, kuri tad nu klausās žurnālistus. Tiešām — pārskatot notikuma attīstību mediju telpā, “<a href="https://www.accessnow.org/publication/hacking-meduza-pegasus-spyware-used-to-target-putins-critic/">Timčenko gadījumam</a>” uzmanību “pievērsa” dažādi tiešsaistes izdevumi. Dažu dienu laikā tika attīstīts stāsts par sazvērestību pret teju trimdā represētu krievu žurnālisti un demonizētas Vācija, Igaunija un Latvija. Valstis, kuras ir starp līderiem Ukrainas atbalstā, cīņā pret Kremli.</p><p>Jautājums, kas, lasot līdz šim publicēto un mēģinot nojaust starp rindām iekodēto vēstījumu, palicis neatbildēts, — kāpēc kā galvenie vainīgie iespējamā “Pegasus” lietošanā tiek nosaukti tieši vecā kontinenta iedzīvotāji eiropieši — kādēļ valstis, kuras Krievijas liberālajiem opozicionāriem un Maskavijas režīmu kritizējošajiem žurnālistiem devušas patvērumu un sniegušas atbalstu? Jānorāda, ka nevalstisko organizāciju atbalsts tieši krievu valodas satura diasporas medijiem bijis neizmērojami lielāks un plašāks nekā atbalsts Ukrainas žurnālistiem, kuri bēg no reālas karadarbības. Krieviju kā spiegošanas pasūtītāju publikācijās piemin netieši.</p><p>Lai gan “Meduza” Rīgā darbojas jau krietni sen, kurš gan uzņemtos apgalvot, ka Kremlis vien 2023. gadā būtu devis direktīvu “pieskatīt” opozicionāri? Versija par iespējamu Krievijas atbildību faktiski netiek analizēta. Lai gan “Meduza” piesaistīto neatkarīgo ekspertu vērtējumā ir akcentēts, ka šāda iespēja pastāv, proti — “uzbrukumu varētu būt organizējusi Krievija” (<a href="https://www.accessnow.org/press-release/exiled-russian-media-pegasus/"><em>Access Now documents first-time use of Pegasus against Russian journalist</em></a>), tomēr galvenais dezinformācijas vilnis, kuru izplata Krievijas neatkarīgie mediji un Latvijas NVO, kas tos atbalsta, ir vērsts tieši pret Latvijas institūcijām.</p><p>Raisās pārdomas — kāpēc Latvijas mediju organizācijas, kuras tik cītīgi atbalsta un lolo uz Latviju atbēgušos Krievijas žurnālistus, nemudināja Timčenko (un citus cietušos vai cietējus) vērsties Valsts policijā, prokuratūrā, arī pie <a href="http://cert.lv/">CERT.LV</a> — Latvijā esošas augsta līmeņa informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas? Kāpēc netika uzrunāts NATO Tallinā izveidotais <a href="https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-20/asv-un-igaunija-sadarbosies-kiberdraudu-atpazisana">Kiberaizsardzības Ekselences</a> centrs?</p><p>Tā vietā ar izkoptām mediju attiecību metodēm tiek izplatītas puspatiesības, kuras sēj šaubas un grauj uzticību Latvijas atbildīgajām iestādēm. Iespējams, tas ir tieši tas, ko Kremlis vēlas panākt.</p><p>Pastāv termins OPSEC (operāciju drošība). Tas nozīmē — drošības un riska pārvaldības process un stratēģija, kas klasificē informāciju, pēc tam nosaka, kas nepieciešams, lai aizsargātu sensitīvu informāciju un novērstu tās nokļūšanu nepareizās rokās. Vienkārši sakot — dažādām lietām, dažādiem uzdevumiem jālieto dažādi viedtālruņi, planšetdatori vai datori. Jāapdomā, kā tie tiek iegādāti, kad un kur tiek ieslēgti.</p><p>Mediju darbiniekiem jārūpējas par digitālo higiēnu tieši tāpat, kā valsts sardzē esošam zemessargam ir jāsargā savi informācijas avoti, informācijas nesēji. Jo, tā kā nav pierādījumu tam, ka “Meduza” vadītājas tālruņa gadījums ir kādas NATO valsts izlūkošanas operācija vai Krievijas organizēta kampaņa vai informācijas operācija, nedrīkstam izslēgt iespējamību, ka ļaunatūra nāk no kāda hakeru grupējuma, kurš centies tajā ievietot kārtējo “izspiedējvīrusu”.</p><figure><img alt="" src="https://cdn-images-1.medium.com/max/1024/1*-FMuL3cGctiDH00y3oJyAA.jpeg" /></figure><p><strong>Trauksme medijos un medijiem</strong></p><p>2021. gada vasarā “Pegasus” vārds sāka skanēt plaši un pārsniedza līdz tam informētās drošības ekspertu aprindas un hakeru medijus, nu draudoši dārdot “no lielām tribīnēm”.</p><p>Vēlāk arī Latvijas medijos parādījās pa virsrakstam, kas NSO un “Pegasus” lietojumu sauca par <a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/pegasus-gadijumi--eiropas-votergeita-atsaucibas-izmeklesanai-nav.a478224/">“Eiropas Votergeitu”</a>, velkot paralēles ar demokrātijas citadeles ASV vēsturisko politisko skandālu, kas 1974. gadā noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās no amata. Tika apgalvots, ka Grieķijā, Polijā, Ungārija un Spānijā šo valstu valdības izmantojušas “Pegasus” spiegošanas ļaunatūru, lai sekotu opozīcijas politiķiem.</p><p>Eiropas Parlaments izveidojis speciālu <a href="https://www.europarl.europa.eu/committees/en/pega/about">Izmeklēšanas komiteju</a> (PEGA), lai izmeklētu “Pegasus” un citas, tai līdzīgas uzraudzības spiegprogrammatūras. Paralēli, kā norāda Kārlis Apalups resursā <a href="https://www.pardrosibu.lv/2022/02/16/es-datu-aizsardzibas-uzraudzitajs-aicina-aizliegt-pegasus-un-lidzigu-komercialo-spiegprogrammaturu-izmantosanu/">pardrosibu</a>, “Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) otrdien aicināja aizliegt “Pegasus” un līdzīgas komerciālās spiegprogrammatūras izstrādi un izmantošanu reģionā”, norādot, ka šī tehnoloģija ir “bezprecedenta līmeņa uzmācīga” un var apdraudēt lietotāju tiesības uz privātumu”.</p><p>Uzstājoties Polijā, ilggadējā EP deputāte Sofija in’t Velda (Liberāļu grupa, Nīderlande), kuras liberāli progresīvā pozīcija zināma jau kopš Eiropas līmeņa karjeras pirmsākumiem, pagājušā gada rudenī asi nosodīja Polijas valdību par militāras spiegprogrammatūras lietošanu, kā viņa apgalvo — <a href="https://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2014_2019/plmrep/COMMITTEES/PEGA/PR/2023/05-08/1267987EN.pdf">lai izspiegotu, šantažētu, diskreditētu, iebiedētu un manipulētu</a> ar kritiķiem un oponentiem.</p><p>NSO grupa ir konsekventi noraidījusi apvainojumus un apgalvo, ka tās programmatūra ir paredzēta <a href="https://www.nsogroup.com/wp-content/uploads/2019/09/NSO-Human-Rights-Policy_September19.pdf">tikai likumīgiem tiesībaizsardzības un izlūkošanas mērķiem</a>. Tā apgalvo, ka pārdod savas tehnoloģijas valdībām un ka tai ir stingri drošības pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Tā arī paziņojusi, ka izmeklē visus apgalvojumus par ļaunprātīgu izmantošanu un veic pasākumus pret visiem klientiem, kuri tiek pieķerti NSO ētikas un vērtību standartu un drošības politikas pārkāpumos.</p><p>Viens no demokrātijas sargsuņiem, kurš Latvijas sabiedrībai kļuva īpaši labi zināms pēc saviem ziņojumiem, kuros saka, ka Latvijas robežsargi necilvēcīgi izturas pret nelegālajiem robežšķērsotājiem, un pilna mēroga kara Ukrainā laikā ziņo, ka nepietiekami laba izturēšanās ukraiņu zemē ir pret slepkavu un izvarotāju terora armijas gūstekņiem, “Amnesty International”, izplatīja paziņojumu, sakot, ka Eiropā nepieciešams ieviest plašu moratoriju novērošanas aprīkojuma un spiegprogrammatūras pārdošanai un nodošanai, kamēr tiks ieviests atbilstošs cilvēktiesību regulējums.</p><p><strong>Kas ir “Pegasus”?</strong></p><p>Digitālajā frontē jau vairākas desmitgades notiek aktīva cīņa, kuras vienā ierakumu pusē ir interneta tumšajās dzīlēs mītošie, bet otrā — valstis, valdības un kibersargi. Kā reiz jau rakstīts “Delfi Campus” — parasti vārds “hakeris” raisa negatīvas asociācijas un saistās ar pretlikumīgām darbībām. Taču ne visi hakeri ir ļaunprātīgi — hakerus var iedalīt vairākās kategorijās atkarībā no to motīviem. Iepriekš minētie ļaunprātīgie jeb tā dēvētie <a href="https://www.delfi.lv/campus/raksti/ne-visi-ir-sliktie-ko-dara-profesionali-etiskie-jeb-balto-cepuru-hakeri?id=53216809">melno cepuru hakeri</a> (black-hat hackers) ir tie, kas mēģina nelegāli iekļūt sistēmās, savtīgu motīvu vadīti. Turpretī ētiskie jeb balto cepuru hakeri sistēmu uzlaušanu veic ar konkrētā programmatūras izstrādātāja vai uzņēmuma atļauju, lai testētu drošības sistēmas un atklātu tajās “caurumus”, ko varētu izmantot ļaunprātīgie hakeri, ja problēma laikus netiktu novērsta.</p><p>Tieši šādi — kā balto cepuru cīnītāji — savu karjeru kibervidē sāka Izraēlas <a href="https://deletescape.ch/posts/nso-group-are-whitehat/">NSO Group</a>, kuru atbilstoši Izraēlas jaunuzņēmumu veidošanas praksei veidoja trīs militārā dienestā rūdīti biedri — Nivs Karmī (<em>Niv Carmi</em>), Šalevs Hulio (<em>Shalev Hulio</em>), un Omri Levijs (<em>Omri Lavie</em>) — no viņu vārdu pirmajiem burtiem arī radās <a href="https://forbiddenstories.org/the-rise-and-fall-of-nso-group/">uzņēmuma nosaukums</a> — NSO. Uzņēmums sākotnēji dibināts ar mērķi novērst teroristisko organizāciju mēģinājumus veidot draudus konfliktu zonās — un, iespējams, jūsu attieksmi pret NSO neapzināti veido uzskats, kuras valsts — Izraēlas vai Palestīnas — pusē ir tiesības dzīvot Tempļa kalnā Jeruzalemē.</p><p>NSO un “Pegasus” sāka izvērst darbību 2010. gados un klasiski izmantoja investīcijas, lai iegūtu uzņēmumus, komandas, patentus un risinājumus, kas spētu bagātināt NSO produktu portfeli. Atsevišķi avoti norāda, ka uzņēmumā 500 darbinieki bijuši nodarbināti 2017. gadā. Te jāpiebilst, ka tieši gadu iepriekš — 2016. gada <a href="https://www.blackhat.com/eu-16/briefings/schedule/#mobile-espionage-in-the-wild-pegasus-and-nation-state-level-attacks-5127">BlackHat Europe</a> konferencē — drošības risinājumu uzņēmuma <a href="https://www.lookout.com/life/blog">Lookout</a> pārstāvji, digitālās drošības incidentu izmeklētāji Endrjū Blaiks (<em>Andrew Blaich</em>), Maksis Bezalijs (<em>Max Bazaliy</em>) un Sets Hārdijs (<em>Seth Hardy</em>) tās dalībniekiem parādīja, kā tad darbojas “Pegasus” un cik grūti pamanāma ir šī, kā viņi to nosauca, spiegošanas ļaunatūra.</p><p>“Pegasus” kopumā ir ārkārtīgi izsmalcināts rīks. Tas izmanto mobilo operētājsistēmu, piemēram <a href="https://www.iri.org/news/the-pegasus-spyware-scandal-highlights-the-threats-activists-and-journalists-face/">, iOS un Android, ievainojamības</a>, lai piekļūtu mērķa ierīcei. Kad tas ir instalēts, tas var apiet šifrēšanas un drošības pasākumus, ļaujot operatoram efektīvi pārraudzīt visus ierīces darbības aspektus.</p><p>Investorus “Pegasus” efektivitāte pārliecina, un, neraugoties uz ētiskiem pārspriedumiem medijos, NSO spēj piesaistīt jaunus finanšu avotus, darbojas Izraēlā, Lielbritānijā, Nīderlandē un veido sazarotu komerciāli veiksmīgu uzņēmumu, kura pozīcija ir — <a href="https://www.theregister.com/2023/05/30/nso_owner_hacking/">palīdzēt valstīm cīņā pret šo valstu apdraudējumiem</a>. Diemžēl līdzās Eiropas valstīm starp NSO klientiem tiešām ir autoritāru pseidodemokrātiju valdības citos pasaules reģionos.</p><p><em>Publikācija pirmo reizi medijos atainota #DelfiVersijas </em><a href="https://www.delfi.lv/898102/versijas/55997048/mareks-matisons-ko-launatura-tev-nestasta-pegazs-mediju-dienaskartiba"><em>https://www.delfi.lv/898102/versijas/55997048/mareks-matisons-ko-launatura-tev-nestasta-pegazs-mediju-dienaskartiba</em></a><em> 4.oktobrī</em></p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=681fc2215a26" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
        <item>
            <title><![CDATA[Do firms properly communicate their direct and indirect exposure risks to disinformation?]]></title>
            <link>https://marruciic.medium.com/do-firms-properly-communicate-their-direct-and-indirect-exposure-risks-to-disinformation-c9fdc22f5834?source=rss-e3d7155505b------2</link>
            <guid isPermaLink="false">https://medium.com/p/c9fdc22f5834</guid>
            <category><![CDATA[disinformation]]></category>
            <category><![CDATA[ai-generated-content]]></category>
            <category><![CDATA[ai-summary]]></category>
            <dc:creator><![CDATA[Mareks Matisons™]]></dc:creator>
            <pubDate>Wed, 19 Jul 2023 20:07:16 GMT</pubDate>
            <atom:updated>2023-07-19T20:07:16.450Z</atom:updated>
            <content:encoded><![CDATA[<p>Could You please write a short essay on the topic “Do firms properly communicate their direct and indirect exposure risks to disinformation?”</p><p><strong>llama.perplexity.ai</strong></p><p>Introduction:<br>In today’s interconnected world, firms face various types of risks, including direct and indirect exposure risks. Direct exposure risks refer to the potential impact of events directly affecting a firm, such as natural disasters, cyber attacks, or economic downturns. Indirect exposure risks, on the other hand, arise from external factors beyond a firm’s control, like changes in market conditions, regulatory environments, or social trends. Effective communication of these risks is crucial for firms to manage them successfully. However, recent years have seen an increase in disinformation, which can undermine firms’ efforts to communicate their exposure risks accurately. This essay examines whether firms properly communicate their direct and indirect exposure risks to disinformation.<br>The Threat of Disinformation:<br>Disinformation refers to deliberate misinformation or propaganda spread through various channels, including traditional media, social networks, and online platforms. The proliferation of disinformation has become increasingly concerning due to its ability to influence public opinion, erode trust in institutions, and create confusion around important issues. In the context of risk management, disinformation poses significant challenges for firms seeking to communicate their exposure risks effectively. False or misleading information about a firm’s risk profile can lead to poor decision-making by stakeholders, including investors, customers, and employees. Moreover, disinformation can distract attention away from genuine risks, making it more difficult for firms to prioritize and address them adequately.<br>Challenges Faced by Firms:<br>Firms face several challenges when communicating their direct and indirect exposure risks to disinformation. These challenges include:<br>Difficulty in identifying sources of disinformation: Due to the complexity of modern communication systems, it can be challenging for firms to identify the originators of disinformation campaigns aimed at manipulating their risk profiles.<br>Limited understanding of disinformation tactics: Many firms lack awareness of sophisticated techniques used by disinformationalists, making it hard to develop effective countermeasures. For instance, some individuals may use bots to amplify certain messages or create fake accounts to manipulate public perception.<br>Lack of transparency in reporting frameworks: Current reporting standards often fail to provide sufficient guidance on how to disclose complex risks associated with disinformation. As a result, firms might struggle to present their exposure risks clearly and consistently across different stakeholder groups.<br>Shortcomings in internal processes: Some organizations lack robust internal controls designed specifically to detect and mitigate disinformation threats within their ranks. Without proper safeguards against insider threats (either intentionally malicious actors or unintentionally complicit ones), companies remain vulnerable to manipulation via subtle yet influential messaging strategies.<br>Resistance from stakeholders: Shareholders sometimes resist acknowledging exposed areas because doing so could imply admitting past mistakes or weaknesses; this reluctance makes it harder for businesses to convince others they need stronger defenses against disinformation’s potentially devastating effects.<br>Legal liability concerns: Organizations must weigh legal considerations before openly discussing sensitive topics — especially those involving reputational damage — since negative outcomes could jeopardize long-term viability due to litigious claims stemming from revealing too much truth prematurely without necessary preparation.<br>Regulatory hurdles: Depending upon jurisdiction specificities, disclosure requirements themselves might prove cumbersome due either insufficient clarity regarding applicable laws &amp; regulations governing risk assessment methodologies OR excessively prescriptive guidelines restricting creativity needed for successful risk mitigation initiatives.<br>Technological limitations: Rapid technological advancements also introduce new vulnerabilities requiring specialized knowledge bases dedicated solely towards tackling emergent digital threats head-on — resources many smaller operations simply couldn’t otherwise afford access too given limited budgets allocated toward risk mitigation measures compared with overall operating expenditures allocated elsewhere throughout company structures.<br>Human factor limitations: There exists inherent human biases influencing decisions made during critical junctures where clear thinking requires object.</p><p><strong>chat.openai.com</strong></p><p>Introduction:<br>In the digital age, the proliferation of disinformation has become a significant concern for businesses worldwide. Disinformation, false or misleading information spread with the intention to deceive, can have detrimental effects on firms’ operations, reputation, and financial stability. To mitigate potential risks, firms need to effectively communicate their direct and indirect exposure to disinformation. This essay explores whether firms are adequately addressing this critical aspect of risk communication and highlights the importance of transparent and proactive strategies in the face of disinformation threats.</p><p>Understanding Disinformation Exposure Risks:<br>Disinformation can directly impact businesses in various ways. From reputational damage resulting from misinformation campaigns to the spread of false product information causing financial losses, the implications are vast. Moreover, firms face indirect exposure risks, such as cyberattacks originating from disinformation campaigns or employees inadvertently sharing misleading information. Understanding the breadth and depth of these risks is vital for crafting effective communication strategies.</p><p>The Importance of Transparent Communication:<br>To safeguard stakeholders’ interests, firms must prioritize transparent communication about their exposure to disinformation. This entails openly acknowledging potential risks and vulnerabilities, even if no immediate adverse impacts are evident. By doing so, companies demonstrate accountability and foster trust among stakeholders, including customers, investors, and regulators. Transparent communication also allows for better collaboration with relevant authorities and industry partners in combating disinformation collectively.</p><p>Proactive Strategies to Address Disinformation Risks:<br>Being reactive is insufficient when dealing with disinformation threats. Firms must adopt proactive strategies to protect their interests and maintain their credibility. This includes investing in robust cybersecurity measures to fortify defenses against disinformation-induced cyberattacks. Additionally, engaging with specialized agencies or consulting experts in media monitoring and verification can aid in detecting and debunking disinformation swiftly.</p><p>Educating Employees and Stakeholders:<br>An essential aspect of risk communication is ensuring that employees and stakeholders are well-informed about disinformation threats and how they can contribute to mitigating them. Regular training sessions on recognizing disinformation, phishing scams, and other related risks can empower employees to be vigilant and cautious in their digital interactions. Furthermore, fostering a culture of skepticism and critical thinking helps in reducing the dissemination of false information within and beyond the organization.</p><p>Collaboration and Information Sharing:<br>Firms should actively participate in collaborative efforts to combat disinformation. By sharing insights and experiences related to disinformation exposure risks, companies can contribute to collective knowledge, which can benefit the broader business community. Joining industry-specific forums, task forces, or initiatives can strengthen the fight against disinformation while enhancing the overall resilience of businesses.</p><p>Conclusion:<br>In the era of disinformation, firms must take a proactive approach in communicating their direct and indirect exposure risks. Transparently addressing potential vulnerabilities not only bolsters stakeholder trust but also enhances their ability to respond effectively to disinformation threats. Educating employees and collaborating with industry peers and experts further strengthens their defense mechanisms. By adopting these strategies, businesses can build resilience and effectively navigate the complex landscape of disinformation, safeguarding their reputation, operations, and overall stability.</p><p>—</p><p>Key Takeaways<br>Firms face significant challenges in effectively communicating their direct and indirect exposure risks to disinformation, including identifying sources, understanding tactics, and navigating legal and regulatory hurdles.<br>Transparent communication is crucial for firms to mitigate the impact of disinformation, build trust among stakeholders, and collaborate with relevant authorities and industry partners.<br>Proactive strategies, such as investing in cybersecurity measures, educating employees, and participating in collaborative efforts, are essential for firms to address disinformation risks and enhance their resilience.</p><p>Summarized<br>This essay explores whether firms properly communicate their direct and indirect exposure risks to disinformation. It highlights the challenges faced by firms in identifying and addressing disinformation, including limited understanding of disinformation tactics, lack of transparency in reporting frameworks, resistance from stakeholders, and legal and regulatory hurdles. The essay emphasizes the importance of transparent communication, proactive strategies, educating employees and stakeholders, and collaboration in addressing disinformation risks. It concludes that firms must adopt a proactive approach to effectively communicate their exposure risks and navigate the complex landscape of disinformation.</p><p><a href="https://about.me/marruciic?promo=email_sig&amp;utm_source=product&amp;utm_medium=email_sig&amp;utm_campaign=gmail_api&amp;utm_content=thumb">about.me/marruciic</a></p><img src="https://medium.com/_/stat?event=post.clientViewed&referrerSource=full_rss&postId=c9fdc22f5834" width="1" height="1" alt="">]]></content:encoded>
        </item>
    </channel>
</rss>