Approach 1 — use Ocean.io, Oppwiser or other lookalike search tools (fast, imprecise)

Tools like Ocean.io are primarily intended as Sales tools, but also should work for our purpose. It allows you to input a company domain and then returns a list of lookalike companies:

Ocean.io has trained an in-house model to determine what companies are “close to each other”. Review the results, there might be relevant B2B competitors in the list that the tool returns.

In my experience, Ocean.io is not the best approach, since their lists are too focused on Sales and Marketing teams trying to find more leads that fit their ICP definition. That probably is not granular enough for you, especially if you are operating in a niche software or hardware vertical. One more point to consider — it will give you a limited list. To unlock the full list, you will have to start a free trial with them.

Another well-known company lookalike tool you should check out — Oppwiser AI Lookalike Company Finder.

Approach 2— use Capterra, G2, SaaSHub, Gartner or other software directories (fast, imprecise)

Software directories is a sprawling industry. If has proven to a simple, SEO-focused business model.

Just input either your own company name or a known competitor name in these directories, and see what happens.

Review the results, but, again, take them with a grain of salt. Many of these directories are created in highly automated ways without human review — you will go wrong if you do not use your common sense. Do not just assume that these directories will provide relevant results — review the companies manually before listing the company as your competitor.

Some software directories worth reviewing include: Capterra, SaaSHub, Gartner (more trustworthy, but focused on enterprise software), G2 (second best, has a bit wider reach than Gartner), AlternativeTo, DiscoverCloud, TrustPilot, Toolio, GetApp, Product Hunt.

Approach 3 — review comparison listicles published by known competitors (fast, precise, does not always work)

This is my favourite approach. It will not always work, but when it does, it provides you with the most reliable list of highly relevant companies that you can review.

To start, you will need to know the name of at least one of your competitors (the more, the better). Then try a Google search that looks like this:

In the best case scenario, you will be greeted with many Google search results that are relevant to what you are looking for:

You want to find content marketing from your competitor that either is a “listicle” with several alternatives to their product or is a “compare and contrast” post that compares their product to a single alternative. You can very quickly get good, long list of relevant companies you should explore.

Compared to lookalike search tools and software directories, this approach tends to give much better results. The person who was responsible for creating the article has already done the hard work!

Remember that you can repeat the process several times — if you have found a single new competitor this way, you can just change your Google search parameter and try this again!

Unfortunately, this approach will not always work, since not all B2B companies (especially in hardware) will use this as part of their content strategy.

Approach 4— talk to your users (slower, precise)

Of course, you can talk with your users and ask them what alternatives to your product have they considered. This will give you very good results if you will do this regularly.

Of course, this will take a lot of time and you have other things to discuss with your users. Your users (especially if currently you do not have a lot of them) might now be aware of all the alternatives in the market.

Make sure to talk to users in many different geographies.

Approach 5 — see who else is bidding for your keywords (slower, imprecise)

Time to switch off your AdBlock. Start searching for your company name and for different relevant keywords on Google. See what ads show up. Try it from mobile and try it from desktop. Remember that you can also use VPN to try it in other geographies.

In addition to manual search, you can use Auction Insights in your own Google Ads account or use SEMrush.

You can do the same in Meta Ads Library or Linkedin Ads Library. The presence of a searchable library makes the process much simpler than in Google.

Again, exercise caution — just because some company is bidding for these keywords does not necessarily mean that it is a relevant competitor.

Bonus tip: how to follow your B2B competitors

Knowing your B2B competitors gives you many advantages. And no, this is not only about market positioning, regardless of what strategy consultants and venture capitalists tell you. Knowledge about competitors helps operators — it gives you product feature ideas, helps hiring the right team, discovering the right marketing channels, choosing your markets, preparing for regulatory issues, choosing your tech stack.

I hated spending time on researching B2B competitor news in my past companies, that is why we built RivalSense:

Basically RivalSense gives your fresh news on your B2B competitor activities in your inbox every week. You spend less than 3 min per week, but get all the fresh ideas that will help you move your business further. The tool uses the latest AI methods to identify, score and curate only insights that have business significance, not junk. It follow 80+ public sources, including competitor websites, Linkedin, Twitter, GitHub and government databases.

RivalSense website: https://rivalsense.co/

Klau, pēc kādu 6 gadu darbošanās “QUO tu domā” organizācijas valdē esmu izdomājis likt šo dzīves posmu malā un atbrīvot operatīvo atmiņu citām lietām. Un kur nu vēl labāks veids, kā doties prom, kā noformulēt pāris žiglus novērojumus. Novērojumi par NVO dzīves specifiku, par sarunu kultūru Latvijā un citiem sīkumiem.

Ja vēl nezināt, “QUO tu domā” ir organizācija, kas Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši jauniešiem, palīdz attīstīt pamata sarunu, debašu un kritiskās domāšanas prasmes. Šeit mazliet sīkāk. Ja tiksiet līdz ieraksta beigām, man jums arī būs mazs lūgums.

17 novērojumi:

1. Darbošanās NVO ir pārsteidzoši līdzīga jaunuzņēmumu dzīvei. Daudz nezināmo, daudz eksperimentēšanas. Reizēm labi iecerētas lietas vispār nesanāk. Daudz bēdu un šad tad arī milzīgs gandarījums. Mācīšanās temps, kuru nekad nenoķersi tipiskajos darbos. Šo pieredzi arī grūti aprakstīt loģiskā, organizētā stāstā, tādēļ brīdinu, ka sekojošie novērojumi ir mazliet random.
2. NVO ir jādara pāris lietas, bet tās ir jādara ļoti labi. Sākumā, protams, daudz jāeksperimentē, lai saprastu, kā sasniegt labus mērķus, bet ar laiku jābūt ļoti disciplinētiem un jāizvairās no 100 idejām un iespējām, kas visu laiku parādās. Jāvelta viss laiks uz 2–4 lietām, kurām ir lieliska atdeve. Man šķiet, ka mēs šo fokusu atradām mazliet par vēlu un iztērējām daudz enerģijas uz lietām, kas varbūt nebija tik svarīgas.
3. Ir lieliski, ja tu savas darbības rezultātus vari izmērīt un skatīties, vai ar laiku kļūsti labāks. Visām NVO šo iesaku. Šo gan bieži ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt.
4. Pārliecinoši vissvarīgākā lieta jebkurā NVO ir iesaistīto cilvēku īpašības. Motivēts visaugstākās raudzes cilvēks, kurš darbojas uz pusslodzi vai brīvajā laikā, vienmēr sasniegs vairāk, nekā ne tik labs cilvēks, kurš varbūt strādā uz pilnu slodzi. Brīvajā laikā iesaistīto cilvēku motivācija gan reizēm pēc pāris gadiem sāk izplēnēt. Man šķiet, ka “QUO tu domā” gan pašā sākumā, gan vienā kritiski svarīgā brīdī pirms dažiem gadiem ir ļoti paveicies ar iesaistītajiem cilvēkiem.
5. Sākuma stāvoklī tipiska Latvijas vidusskolēna priekšstatu par jautājumiem pasaulē īpaši neietekmē kvalitatīva informācija un dažādu pušu argumenti. To gandrīz automātiski nosaka tas, ko domā cilvēki viņam blakus un ko domā viedokļu līderi, kas viņam liekas stilīgi. Manā pieredzē tas viennozīmīgi ir maināms, bet prasa pamatīgu, regulāru treniņu, strādājot ar argumentiem un informāciju. Būs labi, ja tev īstajā laikā paveiksies ar foršu vēstures skolotāju, iesaistīšanos skolas debašu klubā vai īstās grāmatas atvēršanu.
6. Strādājot ar jauniešiem, šajos gados man milzīgu prieku sagādā viens standarta scenārijs. Ieliec telpā grupu ar jauniešiem, kuri mācās dažādās skolās, kuri atrodas dažādos sociālo tīklu burbuļos, kuru vecāki skatās televizoru dažādās valodās. Liec viņiem komandās strukturētā veidā debatēt par dažādām sāpīgām, ar identitātes politiku piesūcinātām tēmām — “Vai jāaizliedz Krievijas mediju translācija Latvijā” un “Vai būtu jāaizliedz aborti” derēs. Debatēs skaties, kā viņi iepazīstas ar abu pušu argumentiem un kā viņi pirmo reizi izdzird, kā šie skolā nesatiktie ļaudis saka ne tikai “labdien” un “šodien jauks laiks”, bet kā viņi *pa īstam* runā par *īstām* lietām. Pēc tam vakarā ielaid viņus visus kopīgā, brīvas formas pasākumā un skaties, kā viņi savā starpā normāli, cieņpilni sarunājas, kļūst par draugiem, kā arī saprot, ka viedokļu atšķirības par sāpīgiem jautājumiem bieži nav nemaz tik lielas, kā varētu likties no sociālajiem tīkliem vai naidu kurinošiem politiķiem.
7. Pārliecinoši populārākā Latvijas vidusskolēnu un studentu argumentu kļūda ir anekdotiskie piemēri — balstīšanās uz vienu kaut kur dzirdētu piemēru, kad formulē savu viedokli par kaut ko (Trampu, Vienotību, tieslietu sistēmu, jebko citu). “Tā ir, jo šajā vienā gadījumā tā notika”. “Cita sabiedrības grupa ir šāda, jo šis viens cilvēks no viņu vidus šādi teica.” Šis domāšanas un argumentācijas vājais punkts kopumā nav pārāk iepriecinošs, ņemot vērā pašreizējo situāciju ar dezinformācijas ietekmi pasaulē.
8. Ja publiskajai sarunai nav skaidras tēmas vai mērķa (jūs visi noteikti esat bijuši uz vairākām diskusijām ar aptuveno nosaukumu “Latvijas attīstības tendences — kur ejam?”), bēdziet prom. Lielākā daļa ministriju un PR aģentūru organizēto sarunu joprojām atbilst šim aprakstam. Nedomāju, ka tas tuvākajā laikā mainīsies.
9. Pirms 6 gadiem es tā īsti nedomāju, bet tonis ir ļoti svarīgs, lai veidotos saturīga saruna. Vislabākais arguments pasaulē paliks neuzklausīts, ja pasniegsi to uzbrūkošā, izsmejošā formā. Jārunā mierīgi, iekļaujoši, ar cieņu. Jāieklausās citu teiktajā un jāmēģina saprast, kur tieši jūs viens otram nepiekrītat. Ar savu izsmejošo tvītu dabūsi sajūsmu no cilvēkiem, kuri jau tev piekrīt, bet neuzrunāsi un nepārliecināsi gandrīz nevienu citu.
10. Ne visi, bet daudzi no manis redzētajiem NVO darbiniekiem ar savu enerģiju un prasmēm privātajā sektorā varētu pelnīt 2x lielākas algas. Pāris no viņiem mierīgi varētu pelnīt arī 5x lielākas algas. Novērtējiet viņus.
11. Sasodīti sarežģīta problēma ir labas lietas darīt mērogojamā veidā. Nevis vienreiz savākties un uzorganizēt foršu darbnīcu ar foršu iznākumu, bet parūpēties, lai labas lietas bieži notiktu ar daudz cilvēkiem daudzos Latvijas nostūros. “QUO tu domā” pašreizējā atbilde ir papildus debašu spējām jauniešiem nodot līderu spējas, kas nepieciešamas, lai pašam uzsāktu un vadītu debašu pulciņu bez mūsu uzraudzības un iesaistes. Domāju, ka gan pašiem NVO, gan dažādu atbalsta fondu darbiniekiem būtu daudz nopietnāk jādomā par šo tēmu.
12. Cita grūta tēma visās jauniešu aktivitātēs ir pēctecība. Ziniet, cik sāpīgi ir no malas redzēt, kā skolas debašu pulciņš vienā no Latvijas labākajām skolām vienkārši nomirst, jo no skolas aiziet lielisks skolotājs? Vai redzēt, kā foršs universitātes debašu klubs, kas dara izcilas lietas gan akadēmiski, gan sabiedriski, lēnām izlaiž garu, kad universitāti vienlaicīgi absolvē 4 studenti ar izcilām līdera īpašībām, bet kuru pēctečiem nepiemīt līdzīgas īpašības un enerģija? (Pēc šī man toreiz bija ļoti bēdīgi.) Tagad katra NVO, programmēšanas pulciņa vai citas lietas aktīvistam saku — tiklīdz ieraugi jebkuru cilvēku (pulciņa dalībnieku, citu skolotāju tavā skolā u.c.), kuram ir līdera pazīmes, iesaisti viņu, motivē viņu, ved viņu uz pasākumiem, uztici viņam pienākumus, kuriem viņš varbūt vēl nav gatavs. No iekšienes tā nekad neliekas, bet spējīga tava aizstājēja atrašana katrai ārpusskolas aktivitātei ir eksistenciāla līmeņa jautājums. Viens no iemesliem, kādēļ tagad dodos prom no “QUO tu domā”, ir pārliecība, ka gan valdē, gan ārpus valdes ir pilns ar spējīgiem cilvēkiem, kuri turpinās mūsu organizācijas misiju realizēt arī nākotnē.
13. Latvijas sabiedriskajās organizācijās ir pilns ar “spoku” valdes un padomes locekļiem, kas piekrīt iesaistīties tavā darbā, bet tad neko nedara un arī tikšanās reizēs sēž, māj ar galvu un smaida. No tiem jāizvairās. Te atbildība ir gan uzrunātāju pusē, gan spoku pusē. Uzrunātājiem godīgi jāuzsver, ka no valdes locekļiem tiek sagaidīta nopietna, aktīva iesaiste. Spokiem godīgi jāapzinās, ka tie neplāno ieguldīt laiku, un nav jāpiekrīt iesaistīties sākotnēja entuziasma rezultātā vai ar mērķi pievienot vēl vienu mazu reputācijas ķeksi savam Linkedin profilam.
14. Pasākumi, kur bijušie reperi stāsta par apzinātību vai kur vīrieši vilnas džemperos ar akustiskajām ģitārām stāsta, ka sekot saviem sapņiem ir labi, nav sabiedrībai tikpat vērtīgi, kā pasākumi, kur jaunieši var iemācīties neuzķerties uz dezinformāciju vai attīstīt savas pilsoniskās spējas. Mans viedoklis, protams. Varat nodot dažādu atbalsta fondu pārvaldītājiem.
15. Latvijā ir pilns ar lieliskām organizācijām un cilvēkiem, kuri ziedo savu laiku foršiem, jēgpilniem mērķiem. Centrs MARTA, Delna, Gribu palīdzēt bēgļiem, Pilsēta cilvēkiem, Apeirons, Papardes Zieds, krīžu centrs Skalbes, kā arī daudzi, daudzi citi. Ir vērts iepazīties ar to, ko viņi visi dara un kā arī jūs varat palīdzēt.
16. Latvijas sabiedrība joprojām ir kūtra uz atbalstu gan laika, gan ziedojumu formā, bet šķiet, ka situācija šo 6 gadu laikā ir ļoti jūtami uzlabojusies. Regulāri atvaļinājumi Antālijā kļūst mazāk svarīgi par Latvijas uzlabošanu.
17. Ieva, Lauma, Edmunds, Ņikita, Sintija, Evija, Inga, otrs Mārtiņš, Rūta, Rasmuss, Edgars un visi citi, kurus esmu aizmirsis — jūs esat super.

Paldies, ka tikāt līdz ieraksta beigām. Kā solīts, noslēdzu ar lūgumu atbalstīt “QUO tu domā” darbību ar jūsu rocībai atbilstošu ziedojumu. Atbalstu var viegli un ātri iedibināt šajā saitē. Šeit maza infografika par to, ko “QUO tu domā” sasniedza iepriekšējā mācību gadā. Šeit TV3 sižets par “Populists”, mūsu izveidoto galda spēli medijpratības un kritiskās domāšanas uzlabošanai.

Fact-checking has a problem. Even though Internet is overflowing with content of questionable integrity — news articles, blog posts, tweets — we are no where near an appropriate collective response.

While initiatives like PolitiFact and FactCheck.org are doing an amazing job, their capacity is limited due to a limited pool of resources. Their effort is mostly funded with public grants, private donations or cross-subsidies from media organisations. All of these sources are volatile, and fact-checking does not have a sustainable business model.

More importantly, this approach to fact-checking is not scalable. Currently, new potential fact-checkers have almost no economic incentive to start serious work. Of course, there are many online enthusiasts, but there are far too few of them, and it is naive to think that this might change without some sort of compensation. Enthusiast work has another problem — currently there are few reliable metrics for understanding when someone is a competent fact-checker and is doing a good job. Reddit upvotes or FB likes unfortunately are not a useful signal. This lack of reliable metrics is one of the reasons why social media platforms like Facebook or Twitter are struggling with automatically decreasing the visibility of low quality content.

This leaves us with a situation where we have an unfathomable amount of new online content created every day, and a very limited capacity for evaluating the integrity of this content. This imbalance is a major threat to democracy and a free, informed way of life.

So how do we fix the fake news problem at scale?

One obvious response would be to make the fact-checking process automatic by training models to recognise and flag low quality content (people already working on this include FactMata and Fullfact). While there has been some progress in this direction, achieving a usable solution that is not focused on a very narrow domain (or only on large languages) will require notable advances in Natural Language Processing and AI. We are not there yet, and it is hard to predict when we will get there.

That is why we have come up with 4Facts.org, a blockchain-based system that connects fact checkers, content creators, aggregators and consumers in a single peer-to-peer network:

We think that there are several reasons why 4Facts.org can be an excellent way for enabling a scalable, well-coordinated effort for fact-checking.

Firstly, it creates a set of incentives for fact-checking at a much wider scale:

• Fact-checkers are interested in validating content, since they can get financial rewards and also establish reputation for high quality work. The amount of rewards received increases as fact-checker improves his reputation. Ideally, this should become a viable business model for fact-checking that will attract new organisations and freelancers to this effort
• Content creators will be interested to submit their content for validation, since they want to build their reputation. This will be a way of demonstrating their credibility to users (think of something like a “verified” badge on Twitter or Facebook) and attracting a larger audience. Very importantly, these reputation metrics can be used to automatically prioritise high quality content on social media sites at scale — content creators are extremely interested in their visibility on social networks
• Social media and news aggregators are interested in automatically promoting high integrity content — both to ensure better user experience and also to address compliance and CSR concerns. Germany has already passed a bill that will fine social media outlets for not removing fake news, and other countries like Austria are likely to follow suit. Decreasing the visibility of false claims is a step that should be taken by all responsible players in this space

Secondly, the distributed ledger of checked content will be freely available to the general public. This will allow quickly checking the validity of encountered content, as well as reputation of different content creators and fact-checkers. The ledger should also be a great source of input data (accessible through an API) for app developers.

Thirdly, for fact-checkers, a distributed ledger system will help achieve more coordination between different parties in the fact-checking community. Currently there is a lot of unnecessary work duplication in cases where several high-reputation fact-checkers have already validated or invalidated some content. Smart coordination of effort will help achieving more with a limited pool of fact-checking resources. Furthermore, this ledger of fact-checked articles will be a valuable corpus of labelled data for developers of automatic fact-checking algorithms.

We are currently finalising a prototype of this platform and are talking with all involved parties. We are especially interested in engaging with the fact-checking community — established organisations, as well as passionate journalists or activists. Let us improve the integrity of online content together — join us in this fight!

Interested? Sign up to be notified when we launch.