Patvērums un migrācija ES: fakti un skaitļi
Uzzini jaunākos datus par to cilvēku skaitu, kuri ierodas ES, un patvēruma pieteikumiem, kurus izskata ES valstis.
Satura rādītājs
- Migrācija Eiropā: galvenie skaitļi 2024. gadā
- Definīcijas: ar ko atšķiras migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi?
- Dati par patvēruma meklētājiem ES
- Dati par bēgļiem Eiropas Savienībā
- Migranti no Ukrainas
- Nelikumīga Eiropas Savienības robežas šķērsošana
- ES finansējums migrācijas izaicinājumam
- Bēgļi visā pasaulē
Migrācija Eiropā: galvenie skaitļi 2024. gadā
Neatbilstīga robežšķērsošana 2024. gadā
Lielākā daļa cilvēku ierodas Eiropā ar darbu vai ģimeni saistītu iemeslu dēļ. Tie, kas nelikumīgi ieceļo ES, veido nelielu daļu no visiem migrantiem: 2024. gadā ES Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex atklāja aptuveni 239 000 neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu. Tas ir par 38 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Gandrīz viens miljons patvēruma meklētāju
Patvēruma meklēšana ir vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki var izvēlēties ierasties Eiropā, un 2024. gadā visā ES tika saņemts gandrīz viens miljons pieteikumu. Atzīto bēgļu skaits Eiropā 2021. gada beigās bija mazāks par 10 % no pasaules kopējā bēgļu skaita. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā lika šim rādītājam sasniegt aptuveni 20 %.
Ārpussavienības valstu pilsoņi ir 6,4 % no ES iedzīvotājiem
2024. gadā trešo valstu pilsoņi veidoja 6,4 % no kopējā iedzīvotāju skaita. No 449,3 miljoniem ES iedzīvotāju 2024. gadā 28,9 miljoni bija trešo valstu pilsoņi. Ir valstis ārpus ES, piemēram, Šveice, Austrālija un Islande, kurās ir daudz lielāks ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvars.
Trešo valstu pilsoņu atgriešana bez uzturēšanās atļaujas ir prioritāte migrācijas pārvaldībā ES un valstu līmenī.
Definīcijas: ar ko atšķiras migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi?
Kas ir migrants?
Migranti ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ pamet savas ierastās mājas un pārceļas citviet vai nu savā valstī, vai uz citu valsti uz īsu vai ilgu laiku. Lai gan nav vienotas starptautiski atzītas definīcijas, šo terminu parasti izmanto, lai aptvertu cilvēkus dažādās situācijās.
Kas ir patvēruma meklētājs?
Patvēruma meklētāji ir cilvēki, kuriem ir pamatotas bailes no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politikas vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ un kuri meklē drošību citur. Viņu starptautiskās aizsardzības pieteikums vai nu vēl nav izskatīts, vai arī viņi vēl nav oficiāli pieprasījuši patvērumu, bet plāno to darīt. Viņi saņem bēgļa statusu vai cita veida starptautisko aizsardzību tikai pēc tam, kad valsts iestādes ir pieņēmušas pozitīvu lēmumu par viņu patvēruma pieteikumu.
Kas ir bēglis?
Bēgļi ir personas, kuru patvēruma pieteikums ir pieņemts un oficiāli atzīts uzņēmējvalstī.
Dati par patvēruma meklētājiem ES
2024. gadā tika iesniegti 996,805 patvēruma pieteikumi, kas ir par 13,1 % mazāk nekā 2023. gadā.
Lielākā daļa pieteikuma iesniedzēju pirmo reizi lūdz patvērumu
Pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits ES 2024. gadā veidoja lielāko daļu patvēruma pieteikumu, proti, 911 960. 2024. gadā ES valstīs tika reģistrēti 83 375 turpmākie patvēruma meklētāji.
Pirmreizējs starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas attiecīgajā ES valstī pirmo reizi iesniegusi patvēruma pieteikumu. Tas izslēdz atkārtotus pieteikuma iesniedzējus šajā valstī.
Pirmreizējie pieteikumu iesniedzēji pa ES valstīm
Valsts, kas 2024. gadā reģistrēja visvairāk pirmreizējos patvēruma meklētājus, bija Vācija, kas veidoja 25,2 % no visiem pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzējiem ES. Tai sekoja Spānija (18 %), Itālija (16,6 %), Francija (14,3 %) un Grieķija (7,6 %). Pagājušajā gadā šīs piecas ES valstis kopā veidoja 82 % no visiem pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzējiem ES.
Vismazākais pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits tika reģistrēts Ungārijā (25 pieteikuma iesniedzēji), Slovākijā (135), Lietuvā (295) un Maltā (440).
Valstis, kurās 2024. gadā bija vislielākais relatīvais pirmreizējo pieteikuma iesniedzēju skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija Polija (87,1 %) un Īrija (39,4 %). Lielākais samazinājums tika novērots Rumānijā (77,1 %), Igaunijā (66,6 %), Slovākijā (63,5 %), Austrijā (61,1 %) un Latvijā (50,8 %).
Patvēruma meklētāju izcelsmes valsts
Kopš 2013. gada sīrieši ir galvenā cilvēku grupa, kas iesniedz patvēruma pieteikumu ES.
2024. gadā visvairāk patvēruma pieteikumu iesniedza sīrieši, venecuēlieši, afgāņi, kolumbieši un turki, kopā veidojot 42,8 % no visiem pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzējiem. Sīrieši iesniedza 147 965 pirmreizējus pieteikumus, kam sekoja venecuēlieši ar 72 775 pieteikumiem un afgāņi ar 72 155 pieteikumiem. No Kolumbijas bija 50 330 pieteikumu iesniedzēju un no Turcijas — 46 835 pieteikumu iesniedzēju.
Dati par bēgļiem Eiropas Savienībā
Bēgļi veido 1,7 % no ES kopējā iedzīvotāju skaita.
2024. gadā ES kopumā tika pieņemti 939 983 lēmumi par patvērumu. Pirmās instances lēmumu rezultātā 387 635 personām tika piešķirts aizsardzības statuss, bet vēl 50 265 personas saņēma aizsardzības statusu pēc apelācijas vai pārskatīšanas. Kopumā ES dalībvalstis 2024. gadā piešķīra aizsardzības statusu 437 900 patvēruma meklētājiem, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2023. gadā.
Vācija 2024. gadā apstiprināja vislielāko skaitu aizsardzības pieprasījumu (34,4 % no kopējā skaita ES), tai sekoja Francija (14,9 %) un Spānija (11,6 %). Lielākā grupa, kas ieguva aizsardzības statusu ES, bija sīrieši (32,3 %), kam sekoja afgāņi (16,5 %) un venecuēlieši (7,9 %). Ukraiņi veidoja 3,2 %.
Migranti no Ukrainas
Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Saskaņā ar ANO bēgļu aģentūras UNHCR datiem, aptuveni 3,7 miljoni cilvēku ir pārvietoti Ukrainas iekšienē, bet aptuveni 6,9 miljoni ir meklējuši patvērumu Eiropā un ārpus tās. Kopš 2022. gada februāra Vācija un Polija ir uzņēmušas vislielāko skaitu ukraiņu bēgļu.
Kopš 2022. gada 4. marta ukraiņiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma, ir piešķirta pagaidu aizsardzība, jo ES ir aktivizējusi Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tas ir ārkārtas pasākums gadījumā, ja notiek vai draud masveida pieplūdums no trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un bēgļi nevar atgriezties savā izcelsmes valstī.
Nelikumīga Eiropas Savienības robežas šķērsošana
2015. un 2016. gadā, migrācijas krīzes kulminācijas brīdī, tika konstatēti vairāk nekā 2,3 miljoni nelikumīgu robežas šķērsošanas gadījumu. Kopējais nelikumīgu robežas šķērsošanas gadījumu skaits pie ES ārējām robežām 2024. gadā bija nedaudz vairāk kā 239 000, kas ir par 38 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada, kad migrāciju joprojām ietekmēja COVID pandēmija.
Lai gan Vidusjūras, Rietumbalkānu un Austrumu Vidusjūras maršruti joprojām bija trīs galvenie migrācijas maršruti uz ES, skaita samazināšanās galvenokārt bija saistīta ar 59 % samazinājumu ierašanās gadījumu skaitā pa Vidusjūras maršrutu salīdzinājumā ar 2023. gadu un 78 % samazinājumu atklāto gadījumu skaitā pa Rietumbalkānu maršrutu.
ES finansējums migrācijas izaicinājumam
Migrācija gadiem ilgi ir bijusi ES prioritāte. Ir veikti vairāki pasākumi, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas, kā arī uzlabotu patvēruma sistēmu.
Ņemot vērā patvēruma meklētāju pieaugošo pieplūdumu 2015. gadā, ES ir ievērojami palielinājusi finansējumu migrācijas, patvēruma un integrācijas politikai. ES budžetā 2021.–2027. gadam migrācijai un robežu pārvaldībai ir rezervēti 22,7 miljardi EUR salīdzinājumā ar 10 miljardiem EUR migrācijai un patvērumam 2014.–2020. gadā.
Bēgļi visā pasaulē
Visā pasaulē piespiedu kārtā pārvietoto personu skaits, kas bēg no vajāšanas, konfliktiem un vardarbības, ir sasniedzis 123,2 miljonus. Bērni veido 40 % no piespiedu kārtā pārvietotajām personām — aptuveni 49 miljonus.
2024. gadā visā pasaulē bija 42,7 miljoni bēgļu. Aptuveni 69 % pasaules bēgļu ir no piecām valstīm: Venecuēla, Sīrija, Afganistāna, Ukraina un Dienvidsudāna. Katru gadu kā bēgļi piedzimst vidēji 337 800 bērnu.
Irāna, Turcija, Kolumbija, Vācija un Uganda uzņēma vairāk nekā vienu trešdaļu (37 %) pasaules bēgļu un citu cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Aptuveni 73 % pasaules bēgļu tiek uzņemti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
