Šengenas zona: ceļvedis pa Eiropu bez robežām
Šengenas zona jeb ES teritorija, kurā varam brīvi ceļot, neuzrādot dokumentus, ir iespaidīgs Eiropas integrācijas sasniegums. Uzzini vairāk par to mūsu ceļvedī.
Kas ir Šengenas zona?
Šengenas zona ir viens no Eiropas projekta pamatakmeņiem. Tā tika izveidota 1985. gadā, kad piecas Eiropas valstis parakstīja nolīgumu par pasu kontroles pakāpenisku atcelšanu starp tām. Pievienojoties arvien vairāk valstīm, Šengenas zona paplašinājās un veicināja brīvu pārvietošanos, kas nozīmē, ka eiropieši var dzīvot, studēt, strādāt un pensionēties jebkurā ES valstī. Tūristi un uzņēmumi arī gūst labumu no vieglas ceļošanas.
Šengenas valstis
Šengenas zonā ietilpst visas ES valstis, izņemot Īriju, kurai ir izņēmuma statuss, kā arī Kipru, kurai paredzēts nākotnē pievienoties Šengenas zonai.
Šengenas zonā ietilpst arī četras valstis, kas nav ES dalībvalstis: Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.
Mērķi un ieguvumi
Ik dienu ES iekšējās robežas šķērso miljoniem cilvēku. Praksē brīvā pārvietošanās gan var nozīmēt dažādas tiesības dažādām cilvēku kategorijām, sākot no tūristiem un beidzot ar ģimenēm.
Ikviens ES pilsonis ar derīgu pasi vai personas apliecību var uzturēties citā ES valstī kā tūrists līdz trim mēnešiem. Tāpat cilvēki var dzīvot citā dalībvalstī darba nolūkā, un viņiem ir tiesības uz tādu pašu attieksmi kā pret attiecīgās valsts pilsoņiem. Uzņēmēji var izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību, un studentiem ir tiesības studēt jebkurā ES valstī.
ES iekšējo robežu slēgšana radītu lielas izmaksas un apgrūtinātu dzīvi 1,7 miljoniem cilvēku, kuri dzīvo vienā, bet strādā citā valstī.
Panākt drošību
Šengenas noteikumi atceļ iekšējo robežu kontroli, vienlaikus saskaņojot un pastiprinot zonas ārējo robežu aizsardzību. Nonākot Šengenas zonā, cilvēki var ceļot no vienas valsts uz citu bez robežpārbaudes. Tomēr valstu iestādes var pārbaudīt cilvēkus pie iekšējām robežām vai to tuvumā, ja policijas rīcībā esošā informācija un pieredze pamato īslaicīgu uzraudzības pastiprināšanu.
Šengenas zona ietver arī kopēju vīzu politiku attiecībā uz trešo valstu pilsoņu īstermiņa uzturēšanos un ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību palīdz iesaistītajām valstīm apvienot spēkus cīņā pret noziedzību.
Kopš tās izveides 1995. gadā Šengenas informācijas sistēma ir kļuvusi par visplašāk izmantoto un lielāko informācijas apmaiņas sistēmu drošības un robežu pārvaldības jomā Eiropā. Tā sniedz informāciju par meklējamām vai pazudušām personām, nelikumīgiem trešo valstu pilsoņiem un nozaudētiem vai nozagtiem priekšmetiem.
Gadu gaitā sistēma ir atjaunināta, pievienojot papildu funkcijas. 2023. gada martā sistēma tika papildināta ar tādiem uzlabojumiem kā uzlabotas informācijas apmaiņas sistēmas, jauna veida biometriskie dati un piekļuve ES aģentūrām, piemēram, Eiropolam, lai nodrošinātu lielāku drošību eiropiešiem.
Ārējās un iekšējās robežas
Brīvas pārvietošanās ierobežojumi Šengenas zonā
Šengenas noteikumi ļauj krīzes situācijās uz laiku atjaunot iekšējo robežkontroli. Dažas ES dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju, pamatojoties uz drošības apsvērumiem, migrācijas plūsmām vai Covid-19 uzliesmojumu 2020. gadā.
Parlaments ir atkārtoti kritizējis iekšējo robežkontroļu turpināšanu Šengenas zonā, argumentējot, ka tās ierobežo brīvu pārvietošanos un tās būtu jāatļauj tikai kā galējais līdzeklis. 2020. gada aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ES koordinētiem pasākumiem pandēmijas apkarošanai Parlaments aicināja ES dalībvalstis, ieviešot un pagarinot iekšējo robežkontroli, pieņemt tikai nepieciešamus un samērīgus pasākumus, uzsverot nepieciešamību atgriezties pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas.
2024. gada aprīlī ES atjaunināja Šengenas robežu kodeksu, ļaujot valstīm uz laiku līdz diviem gadiem atjaunot robežkontroles, reaģējot uz nopietniem draudiem, piemēram, terorismu vai nelegālu migrāciju lielā apjomā. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Eiropas Komisija var atļaut kontroles līdz sešiem mēnešiem.
Reformas veicina arī policijas sadarbību pierobežas teritorijās un ļauj ES dalībvalstīm kopīgu patruļu laikā pārvietot nelegālos migrantus.
Ārējo robežu drošības nodrošināšana
Labi pārvaldītas ES ārējās robežas ir būtiskas Šengenas zonas bez iekšējo robežu pārbaudēm. Tās palīdz savlaicīgi atklāt draudus, atbalsta likumīgu robežas šķērsošanu un nodrošina brīvu pārvietošanos ES. ES stratēģija 2023.–2027. gadam ir vērsta uz robežu pārvaldības stiprināšanu, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības.
Atbildība par ārējo robežu pārvaldību ir sadalīta starp ES dalībvalstīm un ES. Frontex ir ES aģentūra, kas sadarbojas ar valstu iestādēm, lai aizsargātu robežas un cīnītos pret pārrobežu noziedzību. Šī aģentūra koordinē Eiropas integrēto robežu pārvaldību un veido 10 000 darbinieku lielu vienību, lai atbalstītu robežkontroli.
2023. gada aprīlī ES arī reformēja savus migrācijas noteikumus, lai Šengenas zona būtu noturīgāka pret turpmākām krīzēm. Izmaiņas ir vērstas uz pagaidu robežkontroles labāku pārvaldību un Šengenas zonas novērtēšanas uzlabošanu, lai ātri risinātu jebkuras problēmas ES dalībvalstīs.
Problēmas un ES rīcība
Migrācijas pārvaldības un Eiropas ārējo robežu drošības radīto izaicinājumu dēļ nācies veikt ievērojamas izmaiņas robežu pārvaldības politikā. Tas ietver, piemēram, tādu instrumentu un aģentūru izveidi kā Šengenas Informācijas sistēma, Vīzu informācijas sistēma, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) vai ieceļošanas un izceļošanas reģistrācijas sistēma pie Šengenas zonas ārējām robežām.
Ar 2021. gada jūlijā pieņemto rezolūciju Parlaments apstiprināja atjaunoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) budžetu 2021.-2027. gadam, kas tika palielināts līdz 9,88 miljardiem eiro. Fonds palīdz stiprināt kopējo patvēruma politiku, attīstīt likumīgu migrāciju atbilstoši dalībvalstu vajadzībām, atbalstīt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un apkarot neatbilstīgu migrāciju. Tas arī mudina dalībvalstis taisnīgāk sadalīt atbildību par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Fonds cieši sadarbojas ar jaunizveidoto Iekšējās drošības fondu (ISF) un koncentrējas uz pārrobežu draudu, piemēram, terorisma, organizētās noziedzības un kibernoziedzības, novēršanu. Parlaments 2021. gada jūlijā apstiprināja arī ISF budžetu 1,9 miljardu eiro apmērā.
Ceļotāji, kuriem nav nepieciešama vīza, turpmāk pirms ierašanās ES tiks pārbaudīti, izmantojot Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), lai atklātu noziedzniekus, teroristus vai citas personas, kas rada apdraudējumu, pirms viņi ierodas ES. Paredzams, ka ETIAS sāks darboties no 2025. gada vidus.
Raksts publicēts 2019. gada jūnijā un atjaunināts 2025. gada janvārī.
